Par jauno Patvēruma likumu nobalsoja visi plenārsēdē klātesošie 84 deputāti.
Ar jauno likumu arī tiks ieviestas Eiropas Savienības (ES) precizētās direktīvas prasības patvēruma jomā. Mērķis ir nodrošināt personu tiesības Latvijā saņemt patvērumu, iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu, vai saņemt pagaidu aizsardzību.
"Ņemot vērā bēgļu krīzi Eiropā, arī Latvijā ir aktualizējušās debates par patvēruma meklētāju uzņemšanu. Tas ir būtisks jautājums, un jaunais likums stiprina Saeimas kompetenci šajā jomā. Komisijā atbalstītais likumprojekts paredz, ka turpmāk, lemjot par patvēruma meklētāju uzņemšanu mūsu valstī, Ministru kabinetam būs nepieciešams Saeimas akcepts," iepriekš uzsvēra par likumprojektu atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība).
Likumprojekts nosaka Saeimas un Ministru kabineta kompetenci patvēruma jautājumos. Tas noteic – jautājumos, kas attiecas uz patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā no citām ES dalībvalstīm vai no trešajām valstīm, lēmumus pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz Saeimas lēmumu.
Tāpat Ministru kabinets, pamatojoties uz parlamenta lēmumu, šajos jautājumos pauž Latvijas valsts nostāju, tajā skaitā arī ES institūcijās.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvji iepriekš deputātus Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē informēja, ka jaunās normas pamatā ir bāzētas uz pašreizējo Patvēruma likumu un pamatā tas ir uzlabots iepriekšējais regulējums ar daudzām niansēm, iepriekš norādīja Saeimas Preses dienestā.
Jaunā Patvēruma likuma redakcija nosaka, ka nepilngadīgai personai, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, jānodrošina izglītības ieguves iespējas valsts valodā. Tas pats attiecas arī uz nepilngadīgām personām, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība.
Kā norāda ieceres autori, mācības vispārizglītojošajās skolās ar mācību programmu valsts valodā dos būtisku pienesumu, lai šīs personas ātrāk iekļautos Latvijas sabiedrībā. Turklāt veiksmīga bērnu integrācija sekmēs arī viņu ģimenes locekļu integrēšanos.
Izmaiņas paredz samazināt patvēruma meklētāju iespējamo aizturēšanas laiku līdz sešām diennaktīm līdzšinējo septiņu vietā, ko var piemērot robežsargi, jo aizturēšana turpmāk ir paredzēta kā ārkārtējs un galējs līdzeklis, teikts likumprojekta anotācijā.
Kopumā laikā no 1998.gada, kad Latvijā sāka darboties patvēruma procedūra, līdz 2014.gada 31.decembrim starptautisko aizsardzību lūgušas 1440 persona. No šiem cilvēkiem bēgļa statuss piešķirts kopumā 65 personām, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss – 137 personām, informē Saeimas Preses dienestā.
Lielākais patvēruma meklētāju skaits līdz šim reģistrēts 2014.gadā, kad patvērumu meklēja 364 personas. Pērn bēgļa statuss piešķirts trim personām, bet alternatīvais statuss – 21. Šogad laika periodā līdz 31.augustam saņemts 201 patvēruma pieteikums, liecina PMLP dati.
