Līgums ar biedrību parakstīts uz 18 mēnešiem, un tā darbu sāks 1.jūnijā.
Biedrībai jānodrošina patvēruma meklētāju un personu ar bēgļa vai alternatīvo statusu pilnvērtīgu sociālekonomisko iekļaušanos, sniedzot atbalstu ikdienas dzīves situāciju risināšanā, veidojot izpratni par dzīvi Latvijas sabiedrībā, palīdzot apzināties savus resursus un sniedzot iespējami labāko palīdzību cilvēkiem, kuriem šī valsts nav dzimtās mājas.
Fondā prognozē, ka sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojuma pēctecība būs jānodrošina 75 personām - 51 patvēruma meklētājiem, kuri uzturas patvēruma meklētāju centrā "Mucenieki", un 24 personām, kuras dzīvo ārpus centra, no tām piecas ģimenes un seši indivīdi.
Iepriekšējo divu gadu laikā šo pakalpojumu ir nodrošinājušas divas biedrības. "Latvijas Sarkanais Krusts" ar bēgļiem strādāja no 2016.gada 6.aprīļa līdz 2016.gada 30.novembrim. Pēc tam līdz pat šī gada aprīlim, kad līgums tika pārtraukts, projektu īstenoja "Patvērums "Drošā māja"".
Līdz "Latvijas Sarkanā Krusta" darbības sākšanai sociālo darbinieku un sociālo mentoru nodrošina Sabiedrības integrācijas fonds.
Iepirkums par sociālā darbinieka un mentora pakalpojumiem tika izsludināts 21.martā. Fonds saņēma tikai "Latvijas Sarkanā Krusta" pieteikumu, tomēr uzvarētāju konkursā nevarēja pasludināt, jo "Patvērums "Drošā māja"" iesniedza sūdzību.
Fondā informē, ka 16.maijā saņemts Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumus, kurā secināts, ka biedrības "Patvērums "Drošā māja"" iesniegums Iepirkumu uzraudzības birojā atzīstams par nepamatotu.
Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums patvēruma meklētāju un personu ar bēgļa vai alternatīvo statusu tiek sniegts Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Eiropas Sociālā fonda projektā "Dažādības veicināšana". Finansējums tika piešķirts no Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts budžeta
KONTEKSTS:
Sabiedrības integrācijas fonds līgumu ar "Patvērumu "Drošā māja"" lauza, sakot, ka biedrība pakalpojumus sniedza nekvalitatīvi. Biedrībā pārmetumus noraidīja, norādot, ka nav saprotams, kā kvalitāte vērtēta, ja skaidru kritēriju nav. Tādējādi bija bažas par bēgļiem pieejamo palīdzību.
Pagājuši vairāk nekā divi gadi, kopš sāka darboties Eiropas Savienības bēgļu pārvietošanas programma, kuras laikā katrai valstij bija jāuzņem konkrēts bēgļu skaits no valstīm, kur šo bēgļu bija ļoti daudz. Latvija no Grieķijas, Itālijas un Turcijas apņēmās uzņemt 531 patvēruma meklētāju. Statistiku par to, cik daudzi no viņiem palika Latvijā, gan neviens neapkopo, tomēr zināms, ka lielākā daļa Latviju pamet.
