Bēgļiem no pirmās dienas Latvijā būs iespēja apgūt latviešu valodu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Latvijā nonākušajiem bēgļiem no pirmās dienas būs iespēja bez maksas apgūt latviešu valodu, to ceturtdien pēc Bēgļu uzņemšanas darba grupas sēdes sacīja darba grupas vadītāja, Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Darba grupas sēdē šoreiz aicināti reliģisko organizāciju un pašvaldību pārstāvji. Vietvaras akcentējušas, ka vēlētos saņemt valsts atbalstu dzīvokļu fonda izveidei, jo ir pašvaldības, kurās varētu būt darbs bēgļiem, bet nav, kur šos cilvēkus izmitināt. Šāda pretimnākšana gan nebūs, lai neradītu kādus īpašus apstākļus bēgļiem – viņi ir tādi paši cilvēki kā citi, noteica darba grupas vadītāja.

Savukārt reliģisko organizāciju pārstāvji norādījuši, kādi cilvēki Latvijai būtu jāuzņem. Kristiešu organizāciju pārstāvji akcentējuši, ka Latvijai būtu jāuzņem tikai kristieši. Savukārt islāmticīgo organizāciju pārstāvji mudināja nešķirot cilvēkus kristiešos un islāmticīgajos. Tāpat musulmaņu pārstāvji norādīja, ka Latvijai būtu jāuzņem no briesmām bēgošie cilvēki un nav jābaidās, ka tādējādi šeit nonāks ekstrēmisti.

Darba grupas vadītāja Godmane-Pētersone gan norādīja, ka Latvija jau iepriekš ir paudusi vēlmi labprātāk uzņemt kristiešus. Pirmie bēgļi Latvijā ieradīsies vēlā ziemā, ko ceturtdien Latvijas Radio raidījuma „Krustpunktā” atzina arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma („Vienotība”).

Galvenais kritērijs, pēc kura bēgļi tiks uzņemti, būs to vajāšana attiecīgajā valstī. Sīrijā, no kurienes gaidāma lielākā patvēruma meklētāju daļa, vajāšanai ir pakļauti galvenokārt  kristieši. Latvija būtu ieinteresēta uzņemt šīs konfesijas pārstāvjus, jo viņiem būtu vieglāk iekļauties sabiedrībā. Protams, tas neizslēdz bēgļa statusa piešķiršanu arī musulmaņiem vai citu ticību piekritējiem.   

Pētersone-Godmane arī uzsvēra, ka Eiropa palīdzēs tikai tiem patvēruma meklētājiem, kuru dzīvībai draud briesmas, bet tiem, kuri meklē ekonomiskus labumus, būs jābrauc atpakaļ uz savām izcelsmes zemēm.

Viņa arī sacīja, ka liela daļa bēgļu, kas ierodas Eiropā, meklē labākus dzīves apstākļus. Pētersone-Godmane norādīja - ja migranti nevēlas palikt Ungārijā, Maķedonijā vai jebkurā citā drošā valstī, bet grib nokļūt tikai Vācijā, tas nozīmē, ka viņi nebēg no vajāšanas.

“Šeit ir ļoti strikta un skaidra pozīcija - mēs palīdzam tikai tiem, kuri ir bēgļi, pārējiem ir jābrauc mājās,” sacīja darba grupas vadītāja. Viņa uzsvēra, ka valsts nepalīdzēs patvēruma meklētājiem vairāk, kā citiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri meklē darbu un mājokli. Izņēmums ir valodas apmācība, kas būs pieejama no ierašanās dienas.

Jau ziņots, ka valdība jūlijā vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā divu gadu laikā. Izveidota sešu ministriju pārstāvju un ekspertu darba grupa, kas, balstoties citu valstu pieredzē, izstrādās bēgļu uzņemšanas plānu.

Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti