Panorāma

Tiesu darbinieki piketēs pret zemajām algām

Panorāma

I.Koļegovu VID vadītāja amatam virza oficiāli

Bēgļi nevar atrast darbu

Bēgļi Latvijā nevar atrast darbu

Latvijā nonākušie patvēruma meklētāji arī pēc bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas atduras pret nesekmīgiem darba meklējumiem. Tā atzīst Latvijas Sarkanais Krusts, kura darbinieki pilda bēgļu mentoru pienākumus. Kā galveno šķērsli, kas liedz bēgļus iekārtot darbā, Sarkanais Krusts min valodas barjeru.

Eiropas Savienības patvēruma meklētāju pārvietošanas programmas ietvaros Latvija šobrīd ir uzņēmusi 53 patvēruma meklētājus. Lēmumu par statusa piemērošanu līdz šim sagaidījuši 17 no viņiem.

„Tika piešķirti pieci bēgļa statusi piecām personām no Irākas, savukārt 12 personām no Eritrejas un Sīrijas tika piešķirts alternatīvais statuss. Pēc iekšējiem kārtības noteikumiem persona, kas ir saņēmusi statusu, var Muceniekos uzturēties 15 darbadienas, bet, ņemot vērā pieredzi, personas uzturas ilgāk, kamēr tiek atrasts darbs vai mājvietas,” klāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Undīne Priekule.

Bēgļi, kas Latvijā ieradušies paši, ārpus pārvietošanas programmas, līdz šim saskārušies ne vien ar iedzīvotāju nevēlēšanos izīrēt dzīvokli ārzemniekiem un daudzbērnu ģimenēm, bet arī ar finansiālām problēmām – lielākoties dzīvokļu saimnieki prasa pirmo iemaksu divu mēnešu īres cenas apmērā, ko no bēgļu pabalsta sakrāt ir grūti. No atbildīgajām institūcijām izskanējusi ideja par tieši šim mērķim domātu vienreizējo pabalstu.

Saistībā ar bēgļu problēmu par pieejamajiem līdzekļiem noīrēt dzīvokli, Ekonomikas ministrija šobrīd gatavo informatīvo ziņojumu valdībai, savukārt Sarkanajā Krustā skaidro, ka pēc statusa saņemšanas galvenā problēma bēgļiem ir atrast darbu.

Latvijas Sarkanā Krusta mentori līdz šim strādājuši ar vairāk nekā 130 bēgļiem un skaidro – lai arī process ir ilgāks, nekā sākotnēji tika prognozēts, mājvietu izdodas atrast katrai ģimenē.

„Tiem, kas ir pirmie atnākuši, tiem mājvietas ir atrastas, tie, kas ir tikko saņēmuši statusu, notiek process, dzīvesvietas tiek meklētas,” atzīmē biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” ģenerālsekretārs Uldis Līkops.

Citādi ir ar darbavietām. Daži bēgļi izmanto savas valodas zināšanas, lai palīdzētu komunicēt ar citiem patvēruma meklētājiem, bet pārējie darbu atrast nevar.

„Mēs esam skatījušies darbavietas gan Rīgā, gan ārpus Rīgas, gan citās pilsētās, bet teikt, ka tas ir rezultējies ar darba līgumu noslēgšanu, pašlaik mēs nevaram; (..) es runāju tikai par tiem, ar kuriem mēs esam satikušies pēdējos pāris mēnešos,” pauž Līkops.

„Viens ir galdnieks, un viņš grib strādāt par galdnieku, otrs ir šuvējs, un viņš grib strādāt par šuvēju, trešais ir direktors, un viņš arī šeit grib par direktoru strādāt,” uzskaita Līkops.

Viņš atzīst, ka nopietna problēma ir valodu neprasme.”(..) Darba likums aizliedz pieņemt cilvēku darbā, ja viņam nav nokārtots valodas eksāmens (..),” norāda Līkops.

Ar bēgļiem šobrīd strādā septiņi Sarkanā Krusta mentori, kuriem gan tas nav pamatdarbs. Biedrība uzsver, ka pie lielākas klientu plūsmas mentoru skaits tiks palielināts.

Kopumā pārvietošanas programmas ietvaros Latvija apņēmusies uzņemt 531 patvēruma meklētāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt