Iecere, kas lolota daudzu gadu garumā un kas laukos tik būtiska – mācīt topošos zirgkopjus, jau pirmajā mācību gadā Ilūkstes novada Bebrenes profesionālajai vidusskolai sākās ar attālinātu zinību sniegšanu, ar skumjām stāstīja skolas direktore Ērika Šaršune.
"Žēl, ka mums tā sanāca nelaikā, jo jāmācās attālināti. Mēs vienīgie valstī īstenojam zirgkopības programmu, tā saucas ''Lopkopības tehniķis ar specializāciju zirgkopībā''. Šogad mums ir pirmais gads, un izdevās arī nokomplektēt gan pusotrgadīgo kursu, kas ir pēc 12. klases, un četrgadīgo kursu, kur mācās pēc 9. klases," teica Šaršune.
Šobrīd gan šie gandrīz 20 jaunieši mācās attālinātā režīmā. Tāpēc tas ir labs laiks, lai ķertos pie skolai būtiskas jomas – savest kārtībā infrastruktūru, kas nepieciešama prakses nodrošināšanai, un jāpadomā arī par skolas pieciem zirgiem, stāstīja skolas direktore.
"Būtiskākais ir sakārtot mūsu materiāli tehnisko bāzi. Tie ir zirgi, normāla novietne tiem, normālas telpas, kur var darboties, ievest zirgu, pārģērbt zirgu, jo šajā profesijā audzēkņiem jāmāk sagatavot zirgu sacensībām," klāstīja skolas direktore.
Tieši zirgkopības jomas saglabāšana un speciālistu apmācība Bebrenē ir svarīga jau no vēsturiska viedokļa. Tas ir centrs, kas jāattīsta, uzsvēra Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna (Latvijas Zemnieku savienība).
"Bebrene ir iezīmējusi sevi visā plašajā Sēlijas teritorijā kā tādu apgaismības centru vēl kopš Ulmaņa laikiem. Un simboliski mēs, spītējot visam, savā laikā no valsts izdabūjām ārā šo slaveno tehnikumu, kurš pēc būtības, valstij tur saimniekojot, gāja uz grunti. Šobrīd tur noteikti būtu tikai gruveši," stāstīja Rāzna.
Skolu novadam ir izdevies saglabāt, iesāktais jāturpina. "Tas mums izdevās, un šobrīd jāliek visas pūles, lai mēs šo iestādi noturētu. Lai gan no valdības puses ir jaušama pat pretestība, nemaksājot stipendijas audzēkņiem," sacīja Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs.
To, ka Ilūkstes novada dome ir vienīgais donors šai Bebrenes skolai, kura piedzīvojusi sarežģītus laikus un šobrīd valsts līmenī nonākusi pat pabērna lomā, apliecināja arī skolas direktore Šaršune.
"Novads maksā pilnīgi visu, uzturēšanu, stipendijas, izņemot skolotāju algas. Mēs esam pilnībā kā pašvaldības skola. Kādreiz valsts šo jautājumu sāka kārtot, bet tad mainījās valdība, mainījās ministri, un mēs palikām kaut kur gaisā karājoties.
Nevienam īsti daļas gar mums nav. Mēs neesam vienīgā valstī kā pašvaldības skola, bet mēs esam nonākuši tādā kā pabērna lomā. Mums bieži netiek ziņota tā informācija, kas tiek sniegta valsts skolām. Kaut gan mēs sniedzam tādu pašu izglītību kā valsts skolas, kārtojam tādus pašus eksāmenus, nekas mums kā pašvaldības skolai nav savādāks. Pie tam, tāda skola kā mēs esam vispār vienīgā valstī, jo mums ir skolēni no 1. klases līdz profesijai," atzina skolas direktore.
Profesija zirgkopības nozarē, kuras apgūšana Bebrenē notiek pirmo gadu, ir svarīga, lai lauki attīstītos. Šobrīd tā ir viena no būtiskākajām Ilūkstes novada domes prioritātēm, kas jārisina un kur jāinvestē, apliecināja domes izpilddirektore Līga Bukovska.
"Bebrenes vispārizglītojošajā un profesionālā vidusskola īsteno zirgkopības programmu, tāpēc mums ir nepieciešamība atjaunot klīniku. Tā bija agrāk, vēl tajos laikos, kad veterinārmedicīna Bebrenē bija ļoti augstā līmenī, tur ir saglabājušās visas telpas, tikai tās nolietojušās. Šobrīd nepieciešams veikt kosmētisko remontu, jumta nomaiņu, kā arī izbūvēt zirgu novietni, jo mums ir pieci zirgi. Un tas ir pats svarīgākais, kas jāpaveic, lai mēs varētu veiksmīgi īstenot šo zirgkopības programmu," klāstīja Bukovska.
Ilūkstes novada dome šobrīd izvērtē finansiālos skaitļus par to, cik varētu izmaksāt klīnikas un zirgu novietnes izbūve skolai un kur ņemt līdzekļus. "Konkrētu finanšu aplēšu vēl nav, bet tas būs aizdevumu fonds, uz ko mēs kā pašvaldība startēsim, jo tas paredz atbalsta aktivitātes tieši izglītības iestādēm," piebilda Bukovska.
Zirgkopība ir Bebrenes skolas niša izglītības jomā visā Latvijā, interese par profesiju ir, vismaz 20 pirmie apmācāmie jau pirmajā gadā to pierāda. Un tas ir arī impulss Sēlijas kā reģiona attīstībai. Tāpēc skola ir jāattīsta, uzsvēra Ilūkstes novadā, kuram šogad nāksies piedzīvot teritoriālās reformas, pēc valdības plāniem kļūstot par jaunveidotā Augšdaugavas novada sastāvdaļu.
