Līdz ar to Bebrene būs pirmā vieta Latvijā, kas piedāvās zirgkopja izglītības programmu. Lai arī šobrīd joprojām kopā ar darba devējiem notiek jaunās profesijas standarta izstrāde, skolas vadība jauno mācību programmu plānot startēt jau septembrī. Nākotnes perspektīvas zirgkopība specialitātē saskata arī skolas veterinārmedicīnas audzēkņi.
Ekotūrisms, viesmīlības pakalpojumu speciālists un veterinārārsta asistents – tās ir vien dažas no specialitātēm, ko jau šobrīd apgūst Bebrenes vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas audzēkņi. Tomēr līdz ar jauno mācību gadu sadarbībā ar Latvijas Šķirnes zirgu asociāciju šeit, Ilūkstes novadā, plānots apmācīt arī jaunos zirgkopības speciālistus.
Pēc vidusskolas direktora vietnieces Ilgas Mališevas teiktā, šādu specialitāti šobrīd Latvijā neviena izglītības iestāde nepiedāvā.
"Pašlaik tas, ko mēs varam piedāvāt un kura profesija ir iekļauta arī profesiju kartē, tā saucās lopkopības tehniķis ar specializāciju zirgkopībā. Tas nebūs tikai šaurs speciālists zirgkopībai, bet viņš būs cilvēks, kurš zina par visām dzīvnieku sugām, bet īpaši specializējas zirgkopībā. Jo zirgs kā dzīvnieks nav gluži lauksaimniecības dzīvnieks, kaut gan kādreiz viņš tajā kategorijā ietilpa.
Pašreiz zirgs jau ir mīļdzīvnieks un vienlaicīgi arī tūrismā izmantojams dzīvnieks, veselības uzlabošanā izmantojams dzīvnieks, un tāpēc mēs zirgu izceļam atsevišķi," skaidro Mališeva.
Plānots, ka jaunā mācību programma sevī ietvers ne vien zirgkopību, bet arī zirgu apmācīšanu un trenēšanu, jātnieku sagatavošanu, kā arī zirgkopību kā uzņēmējdarbības formu. "Lai var atvērt savu nelielu biznesiņu, tūrismu ar zirgiem un lai tas speciālists varētu būt gatavs arī projektu izstrādē tieši šajā jomā," saka skolas pārstāve.
Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola, kurā no dažādiem Latvijas novadiem ik gadu tiek uzņemti vidēji 70 audzēkņi, iekārtojusies vēsturiskajā Bebrenes muižas ēkā, kas savulaik piederējusi Plāteru-Zībergu dzimtai. Un saistība ar zirgiem tai jau ir vēsturiska, arī šobrīd skolas staļļos mīt seši zirgi.
Skolas direktore Ērika Šaršune skaidro, ka darbs pie jaunās zirgkopja izglītības programmas uzsākts aptuveni pirms gada. Viena no svarīgākajām sadaļām – lai šāda profesija tiktu iekļauta profesiju klasifikatorā – jau paveikta. Šobrīd darbs rit pie profesijas standarta izstrādes un jaunās mācību programmas sagatavošanas. Mācību procesā tiks piesaistīti Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēki, kā arī zirgkopības nozares praktiķi.
Lopkopības tehniķus ar specializāciju zirgkopībā Bebrenē plānots apmācīt četru gadu mācību programmā pēc 9.klases, kā arī pusotra gada programmā audzēkņiem ar vidējo izglītību.
Iespēju apgūt šo profesiju jau šobrīd apsver arī jaunie veterinārmedicīnas audzēkņi. Piemēram, Valērija, kura šobrīd Bebrenē mācās par veterinārārsta asistentu, uzskata, ka zirgkopja profesijai ir nākotne. Arī viņai pašai vecāku saimniecībā ir zirgi.
"Man vecākiem pieder stallis, es tagad arī esmu zirga saimniece. Mums šobrīd ir 10 zirgi, un māte man ir sertificēta reitterapeite. Uzskatu, ka tā profesija tiešām būs aktuāla, jo es domāju, ka gan jātnieki gribēs nākt, gan treneri, gan vienkārši cilvēki, kuriem patīk tie dzīvnieki."
Arī skolas direktore Šaršune uz jauno zirgkopja profesiju skatās ar cerību – kā iespēju skolai specializēties un pastāvēt arī turpmāk. "Zirgs, man šķiet, ir tas dzīvnieks, kurš arī Latvijā atdzims kā vaļasprieka dzīvnieks, kā hobija dzīvnieks," spriež Šaršune.
Lai arī materiāltehniskā bāze jaunās profesijas apgūšanai skolā būtu jāattīsta, piemēram, izveidojot manēžu, kā arī papildu finansējums nepieciešams vieslektoru piesaistei, tomēr skolas vadība uz to skatās cerīgi, uzsverot – novada pašvaldības atbalsts esot.
