BBC filma par iebrukumu Latvijā raisa pretrunīgas emocijas: gan sašutumu, gan pārdomas

Diskusijas par BBC filmu “Trešā pasaules kara komandcentrā” sociālajos tīklos bija gan pirms tās izrādīšanas, gan pēc. Uzreiz bija jūtams, ka skatītāji sadalījušies divās grupās: tie, kuri uzskata, ka filma ir spēcīgs signāls Krievijai, kamēr otri neslēpa sašutumu par šāda scenārija izvēli.

BBC atspoguļojumā Ukrainas scenārijs NATO dalībalstī.Līdz šim šķita,ka rietumi netic RU lomai UA.Filma ir pierādījums par pretējo. Cieti.

— Viesturs Razumovskis (@VRazumovskis) February 19, 2016

Tikmēr bijusī premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) filmas scenāriju vērtē kā pavirši pārceltu stāstu:

BBC filma pavirši pārceļ Ukrainu uz Latgali.Filma par NATO 5.pantu,kas būtu, ja būtu. Bet- pasaule ir trausla un lielas spēles ir bīstamas.

— Laimdota Straujuma (@Straujuma) February 19, 2016

Citi norāda uz filmas mērķauditoriju – britu sabiedrību:

BBC filma ir par viņiem, un filma ir atbilde - 2 miljonu dēļ nav jēgas apdraudēt Angliju. Nu 5.pants jau praksē pārbaudīts nav. Provakācija.

— Ieva Kalniņa (@ieva30028660) February 19, 2016

Esmu dzimis Latgalē, sieva man no Latgales, radi man Latgalē. BBC filma mani neaizskar. Filma Rietumu auditorijai, kā atgādinājums par 5.p.

— Andis Kudors (@AndisKudors) February 19, 2016

Izdomātā sižeta galvenie notikumi risinājās Daugavpilī, kurā varu pārņem Krievijas atbalstītie separātisti. Emocijas par filmu uz Daugavpils Universitāti devās noskaidrot no LTV 7.

“Katrai situācijai jābūt atspoguļotai ar pamatu. Mēs tikai varam domāt, kāds pamats ir šai filmai. Jā, mums Daugavpilī ir daudz krievvalodīgo un mums nav šāda konflikta un mums nav separātistu kā tādu. Šī realitāte, kas ir atspoguļota, ir tālu no iespējamās,” saka studente Lāsma Kursīte.

Līdzīgi saka arī studente Ronita Kiršnere: “Daudzi grib domāt, ka mēs sevi uzskatām kā no pārējiem atšķirīgus cilvēkus. Tomēr mēs tā nejūtamies.” “Mēs nealkstam atdalīties no pārējās Latvijas. Nē, nav mūsos separātiska noskaņojuma,” apliecina Evelīna Ratele.

Par to, ka Krievija Latgalē varētu īstenot Krimas aneksijas scenāriju vai sākt konfliktu līdzīgi kā Austrumukrainā, šaubās arī Glāzgovas universitātes pētnieks Amons Českins. Viņš pats iepriekš vairāk nekā gadu dzīvojis Daugavpilī, pētot  krievvalodīgo integrāciju Latvijas sabiedrībā. BBC izvēli atdainot Krievijas iebrukumu Latgalē viņš raksturo kā visvienkāršāk izvēlēto scenāriju.

“Viņi neko nezina par Daugavpili. Viņi vienkārši ieskatījās kartē uzzināja, ka tur dzīvo daudz krievu, un izdomāja, ka tas [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam būs nākamais karstais punkts. Cilvēki pie mums Lielbritānijā absolūti neko nezina par Latviju, kur nu vēl Daugavpili,” stāsta Českins.

Pētījumu par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju identitātes jautājumiem Českins apkopojis grāmatā. Viņš ir pārliecināts, ka vietējie krievi jūtas daudz piederīgāk Latvijai nekā Krievijai. Un pat ja kāds no tiem valkā Georga lentīti, tas automātiski nenozīmē, ka viņš atbalsta Krievijas prezidenta Vladimira Putina politiku.