Zolitūdes lieta uz priekšu virzījusies raiti
Trešdien paredzētā tiesas sēde bija pēdējā pirms vasaras pārtraukuma, un krimināllietā patlaban uzklausīti gandrīz visi cietušie, un atlicis nopratināt vēl tikai trīs no vairāk nekā 100 lieciniekiem. Tāpat pārbaudīti arī visi lietas rakstveida pierādījumi un paredzēts, ka ekspertu uzklausīšana varētu noslēgties septembrī, pēc vasaras pārtraukuma, jo divi no desmit ekspertiem uz tiesas sēdēm jūnijā neieradās, tā attiecīgi paildzinot tiesas procesu.
Tik ilgs process bija nepieciešams, lai ievāktu lietai nepieciešamos materiālus pirms tiesas izmeklēšanā un izvirzītu apsūdzības, vēl ilgāks laiks nepieciešams lietas iztiesāšanai.
Pašlaik ir pagājis pusotrs gads, kopš notika pirmā tiesas sēde, un diezgan intensīvā darba grafikā tiesa skata valsts vēsturē apjomīgāko krimināllietu. Vairākas nedēļas tiesas sēžu sākumā bija nepieciešamas tikai procesuālo darbību veikšanai, tad 280 cietušo uzklausīšanai un 144 liecinieku nopratināšanai. Gadu pēc pirmās tiesas sēdes vēl bija jānopratina 80 liecinieki, un procesu krietni bremzēja tas, ka daudzi vienkārši neieradās un pēc vairākām šādām reizēm arī policijai neizdevās piespiedu kārtā šos lieciniekus tiesā nogādāt.
Tagad, īpaši pēdējo mēnešu laikā, apjomīgā Zolitūdes lieta ir krietni pavirzījusies uz priekšu.
Šādā lietā, kurā ir iesaistīti ārkārtīgi daudz cilvēku, katra neierašanās kavē tiesu par vismaz vēl vienu vai pat vairākām dienām, un sākotnēji bija bažas, ka, iespējams, apsūdzētie vai to aizstāvji varētu lietu novilcināt. Kā saka cietušie, tik ilgā tiesas procesā taisnīgu iznākumu panākt ir tikpat kā neiespējami, taču apzinātu vilcināšanu no apsūdzēto puses līdz šim nevarēja novērot.
Tikai divas reizes viens no deviņiem apsūdzētajiem neieradās, tāpēc tiesas sēdes tika atceltas. Bet, ja neieradās to advokāts, nevienai pusei nebija iebildumu tiesvedību turpināt.
Ekspertīze: Jumts iebruka savienojumu mezglu pārslodzes dēļ
Trešdien uz sēdi bija aicināts Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas pārstāvis Gatis Vilks. Vienā dienā tiesa pratina vienu no desmit ekspertiem tāpēc, ka tam ir nepieciešams ilgs laiks, un tieši ekspertu uzklausīšanas laikā manīts, ka tiesas solos atgriezušies cietušo advokāti, kas gandrīz gadu sēdes nemaz neapmeklēja, bet viņi uzskata, ka tiesa būtiskus pārsteigumus vairs nesagādāšot.
Visi aicinātie eksperti ir tie cilvēki, kas veica pirmstiesas ekspertīzi. Būvinženieris Vilks, kas noslēdz pēdējo tiesas sēdi pirms vasaras pārtraukuma, pēc notikušās traģēdijas īpašā darba grupā strādāja pie Valsts policijas pasūtītās ekspertīzes un jaunu, profesionālu ekspertīzes standartu izstrādes. Iepriekš tiesas sēdēs izskanējis, ka veikala Priedaines ielā pieņemšana ekspluatācijā notikusi, izstaigājot telpas. Jumta konstrukcijām papildu uzmanība netika pievērsta, jo griesti bijuši augsti un nebijis arī pacēlāja. Konstrukciju slodzēm papildu aprēķinus neesot lūguši, un apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta advokāts Arturs Zvejsalnieks uzskata, pašam Sergetam šādi aprēķini arī nebija jāpiedāvā. Standarti, pie kuriem strādājis arī eksperts Vilks, paredz, ka ir jāveic projektētāja piestādīto aprēķinu pārbaudes, tajā skaitā ir jāveic un jādokumentē kontroles aprēķini, un paredzams, ka šodien uzmanība tiks pievērsta galvenokārt šiem jautājumiem.
Pirmstiesas ekspertīzē Vilks atbildējis arī uz tādiem jautājumiem, kā, piemēram, vai objekta tehniskajā projektā ir kādas atkāpes no būvnormatīvu prasībām, un trīs kļūdas ir atklātas. Īpašas kļūdas bijušas šo tērauda kopņu, kas pārlūza, pārslodzē.
Ekspertīzē apgalvots, ka tieši šo savienojumu mezglu pārslodze izraisīja jumta sabrukumu un iemesli bijuši identiski visās nogruvumu vietās.
Tā, saturiski ieskicējot, ir garām desmitiem tiesas sēžu, kurā diskutēja par „Maxima” atbildību, drošības instrukcijām, uguns trauksmes signalizāciju, piemēram, kas to izslēdza, kāpēc nenotika evakuācija, un par šiem jautājumiem diskutēja vēl šī gada sākumā, tagad finišam tuvojas diskusijas jau par otro daļu – būvkonstrukciju drošību un to, kāpēc veikala jumts sabruka.
Tiesu debates gaidāmas nākamgad
Rezumējot jāsaka, ka ir iets labs ceļa gabals, šogad nozīmētas 111 tiesas sēdes. Vairāki desmiti cietušo ir atteikušies no iepriekš uzturētajām prasībām pret „Maximu” un tās darbinieci, apsūdzēto Innu Šuvajevu, un ir vienojušies par 100 000 eiro naudas izmaksu. Kopumā gan aizvien pieteiktā kaitējumu kompensāciju summa pārsniedz četrus miljardus eiro.
Paredzams, ka augusta beigās un septembrī noslēgsies atlikušo divu ekspertu uzklausīšana, kas, visticamāk, paudīs līdzīgu viedokli, kā viņu kolēģi to jau paspējuši izdarīt. Taču otrdien sazinoties ar prokuratūru,
izskanēja prognoze, ka līdz tiesu debatēm, tā saucamajai nākamajai tiesas procesa stadijai, arī vēl tāls ceļš ejams un pie tā, visticamāk, varētu nonākt tikai 2018.gadā.
Prokurori saka, pēc ekspertu uzklausīšanas būs atgriešanās pie atlikušajiem cietušajiem un lieciniekiem, un sagaidāms, ka, visticamāk, arī apsūdzēto puses aizstāvji varētu izteikt lūgumus par sevis izraudzītu speciālistu uzaicināšanu izvaicāšanai un tad par to būs jālemj tiesai, kas varētu šo procesu pagarināt līdz pat decembrim. Decembrī būs apaļi divi gadi, kopš tiesa sanāca uz pirmo sēdi. Tad arī sagaidāms, ka tiesa vienosies par sēžu grafiku nākamajam gadam, tāpēc stipri grūti prognozēt procesa beigas.
Tomēr atbilstoši lietas apjomam procesa virzība ir raita. Jāatgādina Rīgas Stradiņa universitātes profesora Alda Lieljukša izvirzītā tēze. Lieljuksis ir Juridiskās fakultātes mācībspēks, un viņš intervijā iepriekš teicis, procesu pasteidzināt nav ieteicams. Tas varētu radīt pretēju efektu, proti, sūdzības par to, ka ne visiem dotas iespējas izteikties, kas varētu liegt tiesības uz taisnu tiesu.
Jebkurā gadījumā, lai kāds arī būtu spriedums, tas būs pārsūdzams, un, rēķinoties ar to, cik daudz iesaistīto pušu šajā tiesas procesā, tas noteikti tiks darīts, un tāpēc pavisam galu Zolitūdes traģēdijas lietai diez vai sagaidīsim vēl vairāku gadu garumā. Prokurori ir iepriekš izteikušies, ka deviņām personām izvirzītās apsūdzības varētu arī mainīties, un pieļāva, ka tā, visticamāk, arī notiks.
