Sadaļas Sadaļas

Baznīcu atbalstam pandēmijas laikā Tieslietu ministrija rosina piešķirt 250 000 eiro

Tieslietu ministrija rosina baznīcu atbalstam Covid-19 krīzē piešķirt vairāk nekā 251 000 eiro. Šāda summa aprēķināta, apzinot garīgo personālu, kam vajadzīgs krīzes pabalsts, kā arī baznīcām nepieciešama kompensācija komunālo maksājumu segšanai, skaidro ministrija. Ceturtdaļmiljons eiro reliģiskajām savienībām vajadzīgs, jo ārkārtējās situācijas laikā kritušies to ienākumi.  

ĪSUMĀ:

  • Pabalstiem personālam un komunālajiem maksājumiem baznīcām prasa 251 000 eiro.
  • Pērn baznīcu atbalstām piešķirti 236 000 eiro, bet izlietoti tikai 69 000.
  • Šoreiz personāls varēs saņemt maksimālo atbalstu līdz 300 eiro mēnesī līdz aprīlim. 
  • Baznīcām atbalsts vajadzīgs, jo mazāk iespēju saņemt ziedojumus.
  • Sociālantropologs: Baznīcām ir liela ietekme uz valdību; citiem bez ietekmes atbalsta nav.
  • Mācītājs Cālītis: Rūpīgi jāpārdomā, vai baznīcas ir tie īpašie, kas jāatbalsta.

Baznīcu atbalstam pandēmijas laikā Tieslietu ministrija rosina piešķirt 250 000 eiroLinda Spundiņa

Šobrīd reliģisko savienību iesniegtā informācija liecina, ka krīzes pabalstiem baznīcas personālam nepieciešami 175 500 eiro. Savukārt komunālo maksājumu segšanai – nedaudz vairāk par 76 000 eiro, kopā sasniedzot vairāk nekā 251 000 eiro.

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs skaidroja, ka ceturtdaļmiljons eiro ir plānotā atbalsta griesti, ko apstiprināja arī finanšu ministra darba grupā.

“Mēs šos gadījumus apskatām, mēs visu savu nozari uzraugām. Visur, kur ir iespējams sniegt atbalstu vai lūgt atbalstu no valsts, to arī darām. Ja mēs saņemam šo [finansējumu] atbalstam, tad mēs sniedzam, ja mēs nesaņemam, tad nav. Domāju, ka pandēmijas laikā tagad nevarētu šķirot, kam dot, kam ne,” sacīja Kronbergs.

Ministru kabinets pērn pavasarī baznīcām piešķīra vairāk nekā 236 000 eiro, no kura 300 eiro pabalstu diviem mēnešiem paredzēja piešķirt 394 garīgā un kalpojošā personāla pārstāvjiem. Taču finansējumu krīzes pabalstiem izmantoja tikai daļēji, jo tikai 135 personas atbilda noteiktajiem kritērijiem. Tāpēc tad tika izlietoti tikai 69 000 eiro, bet pārējo naudu atmaksāja Valsts kasē.

Šoreiz atbalsta piešķiršanai ministrijas definētie kritēriji ietver tās personas, kuras ārkārtējās situācijas laikā turpina pildīt amata pienākumus un par kurām veiktas sociālās iemaksas. Tās varēs saņemt maksimālo atbalstu 300 eiro mēnesī periodā no pērnā gada novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām – aprīlim.

Komunālo maksājumu atbalstam kvalificētos to baznīcu draudzes, kuru ieņēmumi pērn novembrī vai decembrī, salīdzinot ar gadu iepriekš, samazinājušies vismaz par 20%.

Reliģiskās organizācijas pamatā ienākumus gūst no ziedojumiem un rīkotajiem pasākumiem baznīcās, skaidroja Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors Valdis Tēraudkalns. Viņaprāt, Tieslietu ministrijas rosinājumus ir atbalstāms.

“Reliģiskās organizācijas jau tāpat cieš no Covid-19 krīzes, tāpēc ka baznīcās, kuras bieži vien ir arhitektūras pieminekļi, tur nevar notikt koncerti. Ir mazāk ziedojumu, jo klātienē mazāk cilvēku pulcējas vai arī nevar pulcēties vispār. Es saprotu, ka var būt jautājums par valsts un baznīcas šķirtību, bet tāpat kā ar jebkuru iedzīvotāju grupu – šķirti, bet tomēr saistīti vienas sabiedrības, vienas valsts daļa,” norādīja Tēraudkalns.

Savukārt sociālatropologs Klāvs Sedlenieks stāstīja, ka Latvijā ir salīdzinoši daudz cilvēku, kuri sevi neuzskata par reliģioziem, bet viņu nodokļus tāpat izmantos baznīcas atbalstam. Izņēmums būtu, ja šādu atbalstu saņemtu pilnīgi visas nevalstiskās organizācijas.

“Sabiedrība šķelsies vienmēr, ja kaut kādi principi nebūs godīgi izstrādāti. Un šajā gadījumā tā izskatās, ka vienkārši tie cilvēki, kuriem ir samērā liela ietekme, un

mēs zinām, ka baznīcai ir samērā liela ietekme uz Latvijas valdību, viņi var saņemt šos [pabalstus], un citi, kuri ir mazāki un kuriem ir tieši tās pašas problēmas, viņiem tas nepienākas,” norādīja Sedlenieks.

Teologs, mācītājs Juris Cālītis ir gandarīts, ka valsts plāno sniegt atbalstu, taču viņš piebilst, ka atbalstam jābūt samērīgam attiecībā pret visām draudzēm.

“Mana sajūta vienmēr ir, ka draudzei nevajadzētu būt lūdzējai, bet vajadzētu būt devējai un ka draudzes jēga ir būt tai, kas visvairāk dod citiem un vismazāk prasa no citiem. Es pilnīgi piekrītu komentāriem, ka varbūt ļoti rūpīgi jāpārdomā, vai baznīcas un draudzes ir tie īpašie, kas ir pelnījuši šo pabalstu,” atzina Cālītis.

Mācītājs uzskata, ka atbalstu vajadzētu sniegt vispirms tautai ļoti plašā un devīgā veidā.

Tikmēr Latvijas Radio politologs Filips Rajevskis, vērtējot Tieslietu ministrijas rosinājumu, teica, ka baznīcai nav jānodarbojas ar politiku. Taču baznīcas ir vienas no tām, kuras var ietekmēt gaidāmo pašvaldību vēlēšanu rezultātus.

Politologs Filips RajevskisLinda Spundiņa

"Baznīcas un baznīcu kungi ir viens no tiem medijiem, kas ļoti spēcīgi var ietekmēt vēlēšanu rezultātus. No laika gala viņi ir ietekmējuši vēlēšanu rezultātus, jo cilvēki tomēr viņus uzskata par ļoti cienījamiem cilvēkiem un uzklausa viņu padomus, arī politiskos. Te ir tā lieta, ka atbalsts ir mēģinājums noslēgt darījumu ar šo mediju, lai viņi arī pēc tam saka paldies šai politiskajai partijai, kura ir nodrošinājusi šo finansiālo atbalstu. Un tādā veidā šī partija cer uz balsīm nākošajās vēlēšanās. Vai tikai baznīcas nav lielākais nekustamo īpašumu īpašnieks šajā valstī? Es domāju, ka baznīcas – gan katoļu, gan luterāņu - ir diezgan bagātas institūcijas pēc savas būtības. Tad, kad sākās runa par nodokļu maksātāju naudas tērēšanu, tad jāsāk arī skatīties no Valsts kontroles puses, kas tad tur iekšā saimniecībā notiek. Tā nedrīkst būt, ka valsts nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta bez uzraudzības," sacīja Rajevskis.

Kopumā krīzes pabalsts paredzēts 117 personām, bet komunālie maksājumi tiks segti 97 draudzēm.

Tieslietu ministrija gatavo informatīvo ziņojumu, kuru aptuveni divu nedēļu laikā plāno iesniegt valdībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt