Diskusijas izraisījušajā LELB likumprojektā citstarp ir rosināts arī tas, ka par jaunu luterāņu bīskapu iecelšanu amatā izziņo Valsts prezidenta kanceleja, izsludinot to oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Teoloģijas fakultātes dekāne uzskata, ka valstī, kurā baznīca ir šķirta no valsts, šāda norma nav atbilstoša. “Baznīca ir tikai viena no valsts organizācijām, tai nebūtu šādā veidā jāparāda īpaša uzmanība. Tas tuvinās valsts baznīcas modelim, tās iekšējo vēlēšanu rezultātus leģitimizējot ar izsludināšanu valsts līmenī," teica Balode.
Viņa uzskata, ka likumprojektā ir neskaidrs valsts un baznīcas attiecību modelis.
LELB arhibīskaps Jānis Vanags portālam LSM.lv savukārt uzsvēra, ka grozījumos paredzētā kārtība neapdraud baznīcas un valsts šķirtību un grozījumi paredzēti birokrātijas mazināšanai. Arhibīskaps skaidroja, ka līdz šim LELB satversme, draudzes un amatpersonas ieguva savu likumīgo statusu tad, kad tās reģistrēja Uzņēmumu reģistrs. Ir paredzēts, ka turpmāk šo funkciju veiks baznīca pati.
Baznīcas ziņas par draudzēm turpmāk saņems nevis no Uzņēmumu reģistra, bet no bīskapa vai viņa pilnvarotās personas.
Šajā gadījumā esot vajadzīgs kāds, kas sabiedrībai ārpus baznīcas paziņo par bīskapu pašu, un ir ierosināts, ka to dara Prezidenta kanceleja.
Pēc Vanaga teiktā, izziņot bīskapu gan varētu arī tieslietu ministrs vai kāda cita amatpersona.
Vanags informēja, ka tieši tāda kārtība jau desmit gadus esot valsts attiecībās ar Romas katoļu baznīcu. Viņš arī uzsvēra, ka vajadzība paziņot par jauna bīskapa stāšanos amatā varētu rasties reizi 10-20 gados.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents un Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” norādīja, ka šis jautājums adresējams likumdevējam. “Tas varētu būt jautājums par sistēmisko pieeju un to, kāds ir [valsts un baznīcas] attiecību modelis. Vai šādā veidā Luteriskā baznīca neiegūs kādu publisko tiesību personas statusu?” norādīja Pleps.
Savukārt, ja valstī nav sistēmiska skatījumā šajā jautājumā, tad tiek skatīts “gadījums pēc gadījuma” - tiek iezīmes problēma, veido likumprojektus un likumdevējs lemj.
KONTEKSTS:
Grozījumi papildinātu likumu ar preambulu, kas noteiktu Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu par vienīgo tiesību mantinieci baznīcai, kas Latvijā darbojās līdz 1940. gadam.
Pret to iebildusi Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBāL), kas arī sevi uzskata par pirmskara baznīcas mantinieci. Saeimā grozījumus pirms virzīšanas uz pirmo lasījumu partijas vispirms apspriedīs darba grupā.
Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. To tapšanā nav bijušas konsultācijas ar LELBāL.
