Bažījas par tiesvedībām, skolēnu ēdināšanu uzticot pašvaldībām

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien, neiztiekot bez debatēm, atbalstīja nākamā gada budžeta grozījumus, kas attiecas uz izglītību. Piemēram, deputāti lēma, ka par mazo klašu skolēnu ēdināšanu jāatbild pašvaldībām. Pret to iebilda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, norādot, ka šāds lēmums var novest līdz sūdzībai Satversmes tiesā. 

Vienlaikus arodbiedrības vadītāja norādīja arī uz citām lietām, kas nav tikušas sadzirdētas.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga VanagaZane Mače

    "Tas, kur mūs sadzirdēja, ir tie grozījumi, kas noteica minimālo izglītojamo skaitu un kvalitatīvos kritērijus.

    Tas, kas palika neatbalstīts, bet ļoti būtisks, ir sociālā atbalsta programmas saņēmēju loka paplašināšana pirmsskolas pedagogiem, speciālās izglītības iestāžu pedagogiem un sporta pedagogiem, kuru vecums ir 60+ un stāžs ir 25 gadi.

    Otrs būtiskais jautājums ir par pirmsskolas pedagogu darba samaksas daļēju nodrošināšanu no valsts budžeta. Tie ir ļoti būtiski grozījumi, bet mēs redzam, ka koalīcijas partijas diemžēl to nav sadzirdējusi, neraugoties uz to, ka iepriekš arī nozares ministrija ir izteikusi atbalstu sociālās atbalsta programmas [ieviešanai], un arī valdības rīcības plānā ir punkts, kas paredz, ka pirmsskolas pedagogiem daļēji darba samaksu ir paredzēts nodrošināt no valsts budžeta. Tā kā tāda zināma pretruna pašas valdības pārstāvju pusē," stāstīja Vanaga.

    KONTEKSTS:

    Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija turpina vērtēt 2020. gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu otrajam lasījumam saņemtos priekšlikumus. Galīgajā lasījumā budžetu cer pieņemt 13.-14. novembrī. Valsts kopējā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 9,894 miljardi eiro, izdevumi – 10,002 miljardi eiro. Budžeta deficīts plānots 0,3% no iekšzemes kopprodukta, ekonomikas izaugsme – 2,8%.

    Nodokļu izmaiņas nav paredzētas, bet tiks paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums. Prioritātēm atvēlēti nepilni 174 miljoni eiro, no tiem visvairāk mediķu algu celšanai no 1. janvāra. Atbilstoši likumam budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozarē 2020.gadā bija jāpārsniedz 100 miljonus eiro, taču tā vietā ir atrasti 60 miljoni eiro. Mediķi jau protestēja pret to, un akcijas turpināsies.

    Protestēt varētu arī skolotāji, jo no nākamā gada janvāra ir paredzēta pedagogu algu celšana atbilstoši iepriekš valdības apstiprinātajam grafikam, bet to turpmākam pieaugumam no 1. septembra nauda nav paredzēta.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti