Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Ventspilī ir lielākā veselības aprūpes iestāde visā tuvākajā apkārtnē. Tā sniedz neatliekamo palīdzību septiņos profilos. Slimnīcai ir filiāle Talsos. Tas ir galvenais, ko izceļ slimnīcas vadītājs Juris Lācis pēc Latvijas Radio jautājuma, cik nozīmīga ir tās loma veselības aprūpes sistēmā Latvijā.
"Mums ir arī pašiem sava laboratorija, ir arī diagnostikas nodaļa. Tāpat ļoti aktīvi iesaistījāmies un bijām pamata vakcinētājs Ziemeļkurzemes reģionā. Cita starpā mūsu laboratorija arī Covid-19 testēšanu, arī oficiālos PĶR testus nodrošināja Ventspils un reģiona iedzīvotājiem," stāstīja Lācis.
Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, gluži kā jebkura cita, ir daļa no slimnīcu tīkla, kuru ministrija pašlaik aktīvi cenšas sakārtot. Šajā sistēmā Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai ir būtiska loma – šī ārstniecības iestāde, kā jau atklāj tās nosaukums, ir reģionālā slimnīca. Tātad tai jānodrošina otri apjomīgākie un daudzveidīgākie pakalpojumi aiz universitāšu slimnīcām, kādas Latvijā ir tikai Rīgā. Bez Ziemeļkurzemes slimnīcas Latvijā ir vēl sešas reģionālās slimnīcas. Tīklā ir arī vairākas trešā, otrā un pavisam nelielās pirmā līmeņa slimnīcas kā arī virkne specializēto ārstniecības iestāžu. Tīkla sakārtošanas mērķis ir nodrošināt vienādu pakalpojumu apjomu un pieejamību visā Latvijā, tajā pašā laikā izvērtējot reālo situāciju. Grib panākt, ka pamata pakalpojumi ir pieejami iespējami tuvu dzīvesvietai, bet īpaši reti vai sarežģīti gadījumi koncentrētos universitāšu slimnīcās Rīgā, tās atslogojot no mazāk sarežģītiem gadījumiem, kurus varētu ārstēt citviet.
Ventspilī norāda - nauda reģionu slimnīcām tiek stipri mazāk
Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vadītājs Lācis kopumā pret tīklu sakārtošanu neiebilst, taču saskata potenciālus riskus, par kuriem jādomā laikus.
"Būtu nepieciešams šo projektu realizēt tā, ka reģionos, – jo neaizmirsīsim, ka Rīgā dzīvo mazāk nekā puse visu Latvijas iedzīvotāju –, šim slimnīcu tīklam ir jābūt optimālam," viņš norādīja.
Bet bažas Lācim ir par to, vai slimnīcas iespējams līdzvērtīgi attīstīt, jo no atsevišķiem avotiem nauda reģioniem tiek piešķirta krietni mazāk nekā Rīgai.
"Tur nevar nepiekrist, jo iepriekšējā ERAF plānošanas periodā reģioniem tika salīdzinoši vairāk finansējuma, tad nākamajā plānošanas periodā, pirmkārt, šī naudas summa, kas ir pieejama, ir mazāka, un tur lauvas tiesa ir Rīgas slimnīcām. Protams, tas ir valdības lēmums, un slimnīcas, protams, iebilst, cik tas ir mūsu iespējās, bet, mūsuprāt, nav korekts tas sadalījums," sacīja Lācis.
Lielākā daļa aptaujāto Ventspils iedzīvotāju ar piedāvāto pakalpojumu savas pilsētas slimnīcā ir apmierināti un bažu par to, ka ārkārtas situācijā šeit palīdzēt nebūs iespējams, pārsvarā nav. Tajā pašā laikā – lielākā daļa uzrunāto uzskata, ka ir tikai normāli, ka ir atsevišķi, īpaši jau sarežģīti vai reti pakalpojumi, kurus veic tikai Rīgā.
Daugavpilī iebilst pret slimnīcu vienādošanu
Daugavpilī uz slimnīcu tīkla kārtošanu kopumā skatās ar izpratni, taču slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs skaidroja – nav pareizi noteikt slimnīcai līmeņus un izlemt, kādi profili tai jānodrošina. Loģiskāk būtu Latviju sadalīt vairākās zonās, katrā noteikt nepieciešamo pakalpojumu klāstu. Un slimnīcas pašas savā starpā sadalītu specializācijas. Tas katrai slimnīcai ļautu saglabāt un stiprināt savus attīstītākos profilus.
"Pēc jaunās sistēmas būs "jāvelk" profili, kuri nav tik stipri attīstīti.
Tie speciālisti arī centīsies uz papīra kādu speciālistu uzlikt, lai tikai nodrošinātu ķeksīša pēc. Okey – paņems ginekologu no poliklīnikas, bet vai viņš ir operējis? Vai ir redzējis dzemdības? Sistēma ir novedusi pie tā, ka mēs ļoti esam atšķirīgi, bet mūs visu laiku cenšas salīdzināt un pielīdzināt," stāstīja Semjonovs.
Tikmēr slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs izcēla jau pieminēto nevienlīdzīgo finansējumu starp Rīgas un reģionu slimnīcām, kā arī vēl kādu aspektu – kārtojot slimnīcas un sarežģītākas manipulācijas un operācijas koncentrējot Rīgā, reģionālajās slimnīcās radīsies situācija, ka biežāk pacienti, īpaši no lauku reģioniem, šajās iestādēs būs jāpārvadā. Kalējs uzskata, ka ar šī brīža tehniskajiem un finansiālajiem resursiem tas nav iespējams.
"Ja mēs viņu neārstējam šajās intensīvās terapijas nodaļās, tad mums viņi ir jāved kaut kur prom. Bet smagu slimnieku aizvest ir samērā sarežģīti, un to jau nevar darīt slimnīcas. Diemžēl pie pašreizējā budžeta, kas jau ir pieņemts, nav paredzēts, ka palielinās izmaksas intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļu pacientu ārstēšanai," stāstīja Kalējs.
Savukārt Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka norādīja – reformas mērķis ir sadalīt pakalpojumus, nosakot, kuriem jābūt pieejamiem iespējami tuvu pacienta mājām, kuri var atrasties reģionos un kuri – tikai Rīgā. Galvenais, lai pakalpojumu pieejamība kopumā būtu izlīdzināta pa visu valsts teritoriju.
"Ja, teiksim, cilvēks ir aizbraucis ciemos uz laukiem, tad mums ir pārliecība, ka Balvos to izdarīs tikpat labi kā Rēzeknē vai Rīgā. Otrs – mēs strādāsim pie kvalitātes. Principā katru gadu šīs slimnīcas salīdzināsim. Un patiesību sakot – Eiropas līmenī ir lietas, kur mēs izskatāmies pieklājīgi, un ir lietas, kur mēs neizskatāmies pieklājīgi," sacīja Janka.
Komentējot izskanējušās bažas par nevienlīdzīgo finansējuma sadalījumu starp Rīgas un reģionu slimnīcām, Janka nenoliedza, ka universitāšu slimnīcu uzturēšana atbilstošā līmenī prasa lielākus ieguldījumus, tomēr atgādināja, ka arī citas slimnīcas saņēmušas atbalstu, tostarp Covid-19 laikā.
Plānos slimnīcu tīkla sakārtošana izskatās labi. Gan pieejami pamata pakalpojumi visā valsts teritorijā, gan atsevišķu specialitāšu koncentrēšana vienuviet, lai uzturētu manipulāciju veikšanas regularitāti, tātad arī mazinātu kļūdu risku. Taču iesaistītajiem trūkst pārliecības par to, vai visu realitātē izdosies ieviest. Tāpat slimnīcu vadītāji ir bažīgi, vai šī brīža finansējums ļaus reģioniem sasniegt prasīto līmeni.
