Eiropiešu drošība un speciālistu mobilitāte ir galvenie argumenti, kāpēc Eiropas Savienībā nepieciešama elektroniskā profesionālās kvalifikācijas karte. Tas neskar visas profesijas, bet pagaidām tās, kuras ir augsti kvalificētas un līdz šim arī pieprasītas pāri robežām. Tie ir ārsti, arhitekti, māsas, farmaceiti, zobārsti, vecmātes un veterinārārsti.
Par likumprojektu atbildīgā deputāte Bernadete Vergnāda norāda, ka mērķis ir vienoti standarti: „Šī direktīva ir nopietns solis uz priekšu daudzās jomās, lai beidzot izveidotu Eiropas profesionālo karti, pie kuras esam strādājuši jau sešus gadus. Tai vajadzētu atvieglot profesionāļu darbību: tā vieglāk ļauj apmainīties ar informāciju starp autoritātēm un rezultātā uzlabos dzīvi pacientiem un klientiem, padarot to drošāku."
Tā ir iespēja lielākoties jauniem cilvēkiem, kas vēlas strādāt ārzemēs, bet līdz šim viņu darba pieredze un iespējamie pārkāpumi varēja palikt nepamanīti.
Tas nozīmē, ka tagad viņi ātrāk un vienkāršāk var panākt atzīšanu savā profesionālajā kvalifikācijā ārpus mītnes zemes. Šai kartei varēs pieteikties un pamatā ir jau esošā informācijas sistēma, kas darbojas starp dalībvalstīm.
Par to, ka tas darbojas arī kā drošības garants klientiem un pacientiem, ir pārliecināta parlamenta deputāte no vides un sabiedrības veselības komitejas Anja Veisbergera: „Esam panākuši nozīmīgas lietas mobilitātē un es esmu priecīga, ka varam teikt, ka pacientu drošība tiks ievērota. Nākotnē, piemēram, visas dalībvalstis zinās, vai ārsts ir pieļāvis pārkāpumus vai nē. Un tas ļaus ierobežot viņa darbību arī citās dalībvalstīs."
Tomēr izmaiņas neraisa viennozīmīgu atbalstu. Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis ir kritisks, jo saredz bagātāko Rietumu valstu mērķi: ērtāk un ātrāk pārvilināt pie sevis augsti kvalificētu darba spēku.
Personāla migrācija ir radīta tāpēc, lai mūs no speciālistiem atbrīvotu un bagātās Eiropas valstis neieguldītu līdzekļus šādu speciālistu sagatavošanā. Darbība ir noziedzīga pret jaunajām Eiropas valstīm," pārliecināts ārstu biedrības vadītājsPēteris Apinis.
„Tas atvieglo, piemēram, Vācijai ārstus vienkārši uzsūkt. Viņi var teikt, ka grib pašus labākos, piemēram, 500 ārstus, lai gan tikai 8000 mums ir," saka Apinis.
Eiropas Savienībā ir ap 800 reglamentētu profesiju, kurās var praktizēt tikai ar attiecīgu kvalifikāciju vai diplomu. Šajā gadījumā runa ir tikai par septiņām.
