Lai arī masveida ūdensputnu migrācija vēl nav sākusies, aizvadītajā nedēļā sešiem mirušiem savvaļas gulbjiem Latvijā laboratoriski apstiprināta augsti patogēnā putnu gripa.
Mirušie putni atrasti divās grupās pie Rīgas HES uz Salaspils novada un Rīgas robežas.
PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Madara Volka norādīja: "Tas, ka tagad, janvāra vidū, ir apstiprināta šī augsti patogēnā putnu gripa, savā ziņā nav nekāds brīnums, jo gulbjiem imunitāte ir novājināta, viņi var būt savārguši, nav barība tik ļoti pieejama, varbūt arī iesaluši ledū. (..) Protams, tas ir signāls, ka tepat jau vien šī slimība ir. Grūti atrast Eiropas valsti, kur šī putnu gripa nav konstatēta. Ļoti lielos apmēros ne vien savvaļas putniem tiek konstatēta, bet arī mājputniem."
Putnu gripa Latvijā pirmo reizi konstatēta pirms gada un mājputnu novietnēs vēl nav nonākusi.
Latvijas Putnkopības asociācijas vadītāja Zane Rosotokina aicināja mājputnu turētājus stingri ievērot biodrošību, lai nozarei nenāktos saskarties ar plašiem ierobežojumiem.
"Vienalga, vai tā ir liela saimniecība vai tā ir piemājas saimniecība, es saprotu, ka daudziem valda uzskats: "Ja man 10 vistas saslims, nu un kas?", bet tas tālāk paredz daudz citu seku," viņa norādīja.
Citās valstīs, kur putnu gripa nokļuvusi arī saimniecībās, slimība strauji attīstās, putni atsakās no barības, parādās drudzis un temperatūra, un rezultātā putni pāris stundu laikā arī masveidā mirst.
Šogad atrastajiem slimajiem gulbjiem Latvijā konstatēts tieši H5N1 apakštips, kas arī dominē Eiropas valstīs kopš pagājušā gada oktobra. Ar šo gripas veidu reti, taču var saslimt arī cilvēki, esot tiešā saskarsmē ar slimiem putniem, tāpēc nekādā gadījumā nevajadzētu putna līķi vai savārgušu putnu aiztikt.
"Šis putnu gripas apakštips H5N1 ir zoonotiska rakstura, jo ir pasaulē gadījumi, kad ir saslimuši cilvēki. Tiesa gan, tas ir Āzijas valstīs, bet kopumā kopš 2003. gada ir vairāk nekā 200 tādu gadījumu, un apmēram puse no gadījumiem ir ar letālām sekām. Jāņem vērā, ka šis apakštips var būt bīstams cilvēkiem, īpaši kontaktā ar slimu, jau nobeigušos putnu. Nekādā gadījumā iedzīvotājiem neaiztikt ne līķi, ne arī savārgušu vēl dzīvu savvaļas putnu, nekādā gadījumā nenest to uz mājām, uz savu kūti, nevest uz patversmi."
Arī savvaļas putnu patversmes ‘’Drauga spārns’’ vadītāja Anete Asare apstiprināja, ka šis darbiniekiem ir pastiprinātas spriedzes laiks, lai pasargātu patversmē jau uzņemtos ūdens putnus.
Tādēļ šobrīd arī nav iespējams uzņemt jaunus putnus, bet Asare aicināja par savārgušiem savvaļas putniem konsultēties attālināti.
"Putnus bez video, bez bildēm principā atsakāmies uzņemt, ja mēs neesam redzējuši. It sevišķi jau gripas laikā, tā kā – nevest pašiem. Mēs atrodamies pietiekami tālu no Rīgas. Parasti arī gulbi tik vienkārši nav noķert. Situācija, ka kāds atvedīs mums gulbi – par to īpaši neuztraucamies. Vairāk mūs uztrauc uz vietas izdarīt iespējamo, izdarīt pareizi, nomainīt pie visiem voljēriem apavus un kontrolēt to, lai cilvēki nenāk ar ielas drēbēm, lai pilnībā izslēgtu riska faktorus. Gribu cerēt, ka mēs jau visus vājos gulbjus esam uzņēmuši. Ziemas mēneši – novembris un decembris – bija ļoti daudz gulbju, kas ienāca novārguši. Arī mazuļi, kas nebija pietiekami attīstīti un dažādu citu iemeslu pēc bija palikuši bez vecākiem. Liela daļa ir atlabuši, atliek tikai gaidīt pavasari," teica Asare.
PVD arī aicināja iedzīvotājus ziņot par atrastiem mirušiem savvaļas putniem, īpaši – ūdensputniem, zvanot pa tālruni 67027402.
Pērn Latvijā kopumā 50 savvaļas putniem apstiprināta putnu gripa.
