Latvijā daudzdzīvokļu ēku fondā ievērojams īpatsvars ir namiem, kas celti līdz 1993.gadam un kuru siltumnoturības līmenis ir zems. Pēc ekspertu vērtējuma, efektīvi var renovēt līdz pat 70%.
Latgales pilsētās šobrīd kopumā ir siltinātas vien astoņas dzīvojamās ēkas: Rēzeknē tās ir četras un četras Ludzā. Savukārt Daugavpilī no 843 dzīvojamajām daudzstāvu mājas neviena nav siltināta, izmantojot Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu.
Papildus ES līdzfinansējumam līdzekļi tiek meklēti arī pie aizdevējiem, tādēļ daļa izmaksu jāsedz arī pašiem daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem. Šī ir viena no galvenajām problēmām, kādēļ daudzu māju iemītnieki tomēr nevēlas projektā iesaistīties. Lai sāktu mājas siltināšanu, nepieciešams 75% mājas iedzīvotāju atbalsts. Tāpat arī mājai jābūt labai kredītvēsturei, proti, nav pieļaujami iedzīvotāju komunālie parādi.
Vietējie iedzīvotāji atzīst, ka interese par māju siltināšanu nav liela, tāpat kā to māju skaits, kas atbilstu projekta prasībām pēc finansiālajiem rādītājiem. “Pirmkārt, jābūt divām trešdaļām ''par'' mājas iedzīvotāju, pat ne iedzīvotāju, bet īpašnieku. Ņemts vērā, vai mājai nav parādnieku. Un, ja ir liels parādnieku daudzums, kas, man liekas, ir vairumam māju, tad šis projekts izpaliek. Tā, man liekas, ir arī lielākā problēma – pirmkārt, pārliecināt pārējos mājas iedzīvotājus,” spriež jēkabpilietis Guntars.
Līdzīgi secinājumi ir arī jēkabpilietim Mairim: “Siltināt, protams, ir nepieciešams, tas ir viennozīmīgi. Bet jaunums, ka tie kritēriji ir visai stingri, un, piemēram, lai piedalītos šajā programmā, es domāju - mūsu māja nespēs izpildīt šo kritēriju, jo 10% komunālie parādi ir, tas laikam tas būtiskākais.”
Jēkabpils biedrība “Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra” jau iepriekšējā plānošanas periodā konsultēja par iespējamo pakalpojumu, bet diemžēl piecu gadu laikā ir renovētas vien četras ēkas. Iespējams, tuvākos četros gadu tiks nosiltinātas vēl piecas ēkas. Vairāk gan nesanākšot.
“Attur arī tās kredītsaistības, bezdarba līmenis. Tas ir ļoti sarežģīts darbs, kur jāstaigā pa dzīvokļiem, ar katru īrnieku jārunā, jāuzklausa viņa domas. Jāpārliecinās, ko viņš vēlas, kas viņu sagaida, un tad jau tikai tas viss process aiziet uz priekšu,” stāsta Zemgales reģiona enerģētikas aģentūras energoeksperts Ainārs Gulbinskis.
Latvijai kopējais finansējums plānošanas periodam no ES ir vairāk nekā 166 miljoni eiro un Latvijā plānots siltināt vairāk nekā 1700 dzīvojamās ēkas.
