Piektdien, 18. janvārī, partiju pārstāvi panāca gala vienošanos par sadarbības līgumu, “esam spēruši soli uz priekšu” arī darbā pie valdības deklarācijas, un sestdien varētu iziet cauri valdības deklarācijai un tad paliktu vienīgi “gramatikas, nevis satura” jautājumi, pēc partiju pārstāvju tikšanās medijiem pastāstīja Kariņš.
“Diskusija bija koleģiāla un aktīva”, un Kariņš uzskata, ka šī “koalīcija varētu darboties, nevis tikai izveidot valdību”.
Lūgts komentēt “KPV LV” vēl divu pārstāvju - Lindas Liepiņas un Karinas Sprūdes – paziņojumu “Facebook” tīklā, ka viņas tāpat kā viens no partijas līderiem Aldis Gobzems neatbalstīs topošo valdību, Kariņš pauda, ka turpina strādāt ar “KPV LV” kā ar līdzvērtīgu kolēģi un partneri un nevar komentēt atsevišķu deputātu paziņojumus.
Viņš pauda pārliecību, ka “mēs varam kopā strādāt, man nav neviena iemesla domāt, ka mēs nevaram kopā strādāt”.
Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars atzina, ka daļa “KPV LV” deputātu varētu nebalsot par Kariņa valdību, bet pašlaik nav zināms, cik liela daļa no 16 cilvēku frakcijas tā varētu būt. Tā ir problēma, ar kuru jārēķinās, bet “mēs darām visu iespējamo, lai izveidotu rīcībspējīgu valdību”.
Bažas, protams ir, tajā pašā laikā ir pārliecība - ja būs vēlme visām partijām, var nonākt pie risinājuma, sacīja Dzintars.
Sarunu dalībniece no “KPV LV” Ramona Petraviča sacīja, ka nevar komentēt kolēģu izteikumus, bet “pēc sarunām esam spēruši nozīmīgu soli valdības apstiprināšanai”.
Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns pauda, ka sarunās par koalīcijas sadarbības līgumu un topošās valdības deklarāciju piedalās partijas deleģētie pārstāvji, kas pārstāv partijas viedokli, un “KPV LV” deleģētie pārstāvji “šādus kategoriskus viedokļus neizteica”.
Arī “Attīstībai/Par!” pārstāvis Juris Pūce norādīja, ka nedēļas laikā partiju pārstāvji izrunājuši daudzus svarīgus jautājumus, deklarācijas teksts ir sabalansēts un ar labu piedāvājumu par daudzām nozīmīgām reformām.
Ja atsevišķi “KPV LV” deputāti uzskata, ka efektīvāka ir komunikācija sociālajos tīklos, tad 21. gadsimtā katrs var izvēlēties daudzus komunikācijas veidus; “vai tas būs efektīvākais, to mēs redzēsim”, piebilda Pūce.
Kariņa valdības veidošanā piedalās piecas no septiņām 13. Saeimā iekļuvušajām partijām, atstājot opozīcijā Zaļo un Zemnieku savienību un “Saskaņu”, un šādai koalīcijai būtu 66 no 100 Saeimas deputātu balsīm, taču jau 3 no 16 “KPV LV” frakcijas deputātiem solīja nebalsot par Kariņa valdību.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 7. janvārī nominēja Krišjāni Kariņu premjerministra amatam. Valdības kodolu veido "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/ Par!", Nacionālā apvienība un "KPV LV". Visu piecu politisko spēku Saeimas frakciju pārstāvji prezidentam apliecinājuši gatavību atbalstīt Kariņa nomināciju. Kariņš pauda gatavību valdības deklarāciju pabeigt divu nedēļu laikā, lai janvāra pēdējā nedēļā varētu notikt balsojums Saeimā jaunās valdības apstiprināšanai.
Kopš Saeimas vēlēšanām pagājuši trīs mēneši. Valdību mēģināja izveidot gan JKP līderis Jānis Bordāns, gan viens no "KPV LV" līderiem Aldis Gobzems, taču šie mēģinājumi cieta neveiksmi. Decembra vidū iniciatīvu valdības veidošanā uzņēmās parlamentā mazāk pārstāvētā politiskā spēka "Jaunā Vienotība" politiķis Krišjānis Kariņš.
