Aizsargājamo ainavu apvidus "Veclaicene” jau līdz šim ir Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā. Maksimālā kompensācija, ko Lauku atbalsta dienests gadā maksā saimniekam, kura īpašums ir lieguma zonā, ir 160 eiro par hektāru.
Veclaicene ir lielākā teritorija Latvijā, kur plānoti dažādi ar dabas liegumiem saistīti ierobežojumi. Plānā iezīmētie liegumi un ar to saistītie noteikumi spēkā varētu stāties aptuveni pēc diviem gadiem. Plāna veidotāji gan apzinās – kamēr plānam vēl nav likumiska spēka, Veclaicenes ainavu apvidū daudz kas var mainīties. Un tad arī plāna zonējums tiks precizēts.
Meža īpašnieks Andis Skaistkalns stāsta, ka šāda nauda neatlīdzina cērtama meža vērtību: “Šī ceļmala tiks nocirsta, jo citas izvēles nav. Nav man arī nekāda prieka noskatīties, ka tādus kokus nogriež, jo pats esmu izaudzis, izstaigājis visu, zinu. Mežs bija tā kā banka – aiz muguras stāvēja, varēja mierīgi paņemt kādu kredītiņu un dzīvot, jo zināji – ja kaut kas, es nogriežu mežu, atdodu un miers. Bet tagad nekā vairs nav.”
Sašutis par notiekošo ir arī Ivars Ķelps, kurš nodarbojas ar mežsaimniecību: “Tas projekts ir veicis drausmu sekas, kas tagad notiek ainavu apvidū. Tas vienkārši tiek elementāri iznīcināts, un par to, es domāju, ka tur pat neviens nav aizdomājies.”
Komunikācija ar zemju īpašniekiem notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, un tie neprasa, lai katrs tiktu informēts individuāli. Paziņojumi par publiskajām plāna apspriedēm pirms tā izstrādes un pēc bijuši atrodami pašvaldību izdevumos un internetā. “Kad es domes sēdē uzdevu tādu jautājumu, cik tad ir naudas paredzēts šai projektā cilvēku informēšanai, tad atbilde bija tāda, ka tā naudiņa ir nulle. Un tad var izrādīties tas, ko mēs plāna veidotājiem uzsvērām – kad atlidot tas dzenis, tad tā meža vietā būs tikai celmi,” saka Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis.
“Zemsedze mainīsies, gaismas režīms pavisam cits, cita veģetācija. Tas vairs nebūs tas. Protams, pēc 100 gadiem būs viss vietā, jo daba jau tukšu vietu neatstāj,” saka Ķelps.
Ar līdzīgu situāciju saskāries arī Vecpiebalgas novads, kur ar atbildīgās ministrijas iniciatīvu un dabas ekspertu un norvēģu finansējuma piesaisti notiek zonējuma maiņa. Iedzīvotāji pie Alauksta ezera masveidā izzāģē lielas mežu platības, būtiski kropļojot ainavu. Tādējādi piebaldzēni reaģē uz plānoto zonējuma maiņu, kas daudziem liegtu pieņemt lēmumus par savu zemi un mežu.
