Dienas ziņas

Autovadītāju trūkumu izjutīs pasažieri

Dienas ziņas

Baltijas premjeri nosoda migrantu izmantošanu politiskos nolūkos

Bažas par iespēju saņemt valsts un pašvaldību palīdzību

Bažas par iespēju saņemt valsts un pašvaldību palīdzību attālākajos reģionos

Latvijā šobrīd ir 122 valsts un pašvaldības vienotie klientu apkalpošanas centri. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apņēmusies divu gadu laikā to skaitu vairāk nekā četrkāršot. Taču reģionos briest bažas, ka iedzīvotājiem attālākajos reģionos būs daudz mazākas iespējas saņemt palīdzību.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nebūt nav vienīgā, kas pēdējās piecgades laikā samazinājusi savu klientu apkalpošanas centru tīklu. Līdzīgi rīkojies arī Valsts ieņēmumu dienests (VID). Taču, ja tiek likvidēti klientu apkalpošanas centri, reģionos rodas bažas, vai arī valsts iestāžu reģionālās nodaļas kopumā netiks likvidētas.

"Valsts iestādes saka vienkārši – jūs gribat, lai šeit būtu noteikts dienests? Iedodiet mums telpas, apmaksājiet remontu, apmaksājiet siltumu, citādi jūsu cilvēki brauks uz Daugavpili. Nākamajā etapā viņi teiks – jūsu cilvēki brauks uz Rīgu," klāstīja Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (Latvijas Zemnieku savienība).

VARAM pārstāvis mierināja, ka atsevišķas iestādes jau ir atradušas risinājumu, kā novērst šādu centralizāciju. 

"Iestādes savas reģionālās nodaļas aizvien vairāk sāk uztvert kā daļu no sava centrālā biroja. Parādās pieeja, ka reģionālo nodaļu darbinieki tiek specializēti kādā jautājumā. Piemēram, viena nodaļa nodarbojas ar pensiju jautājumiem, cita bezdarbnieku pabalsta jautājumiem," skaidroja VARAM Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks. 

Līvānu klientu apkalpošanas centrs (KAC) ir viens no jaunākajiem Latvijā, novada domē tāda izveidei telpas atrastas vien pērn. Pretējā gaiteņa galā gan joprojām darbojas vairākas valsts iestādes. Piemēram, VSAA, kas jau pārskatījusi savu kā iestādes klientu apkalpošanas centru tīklu. 

"Veroties šiem pašvaldību klientu apkalpošanas centriem, mēs, sākot ar 2015., 2016. gadu, esam aizvēruši savus klientu apkalpošanas centrus. Piemēram, kādreiz mēs bijām Ķekavā, bijām Salaspilī, bijām Aizputē," stāstīja VSAA direktora vietniece klientu apkalpošanas jautājumos Ilze Andersone.

Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā jeb KAC var noskaidrot, kāds pabalsts pienākas, piemēram, kļūstot par vecāku. Tajā var arī iesniegt gada ienākumu deklarāciju vai vismaz saņemt konsultāciju, kā to izdarīt.

Pēdējā laikā gan visbiežāk iedzīvotāji lūdz izdrukāt Covid-19 sertifikātus, novērojušas darbinieces Līvānos.

"Parādām, kur ir jāaizpilda iesniegumi, elektroniskā vai papīra veidā. Mēs jau mudinām, lai iesniedz caur "Latvija.lv" portālu, jo tas ir diezgan ērti – iesniegums aiziet uz attiecīgās iestādes filiāli," teica Līvānu novada domes vecākā klientu apkalpošanas speciāliste Sigita Briška.

VSAA šobrīd piedalās arī pilotprojektā, kura laikā četros KAC tiek izmēģināts, vai iedzīvotājiem ir ērti konsultācijas ar speciālistiem saņemt video formātā tiešsaistē. Ne visiem iedzīvotājiem pašiem savās mājās ir iespējas un zināšanas, kā saņemt valsts pakalpojumus tiešsaistē.

"Lielā, stratēģiskā ambīcija ir izveidot vairāk nekā 500 punktu ar nolūku panākt, lai katrā novada pagastā būtu klātienē iespējama valsts un pašvaldības pakalpojumu pieteikšana," stāstīja VARAM pārstāvis.

Lai gan kopumā publiskajā sektorā nodarbināto skaits salīdzinājumā ar privātajā sektorā strādājošajiem Latvijā ir pārāk liels, daudzas valsts iestādes tik tiešām varētu no Rīgas pārcelties uz reģioniem, atzina ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

"Noteikti ir lietas, kuras reģioni var darīt un kuras vajag no Rīgas celt ārā. Es zinu, ka Valsts arhīvam viena liela nodaļa darbojas Alūksnē. Šādi precedenti jau ir," sacīja Turlajs.

Viņš gan uzsvēra, ka šāda prakse iespējama tikai tādiem darbiem, kuros nav nepieciešama klātienes komunikācija ar iedzīvotājiem vai nav nemitīgi jāpārvietojas, piemēram, datu apstrādei.

Tikmēr pašvaldībās joprojām nezaudē cerību, ka ne tikai valsts iestādes, bet arī ministrijas apsvērs iespēju pārcelties uz reģioniem.

"Rīgā šobrīd neredz, kādas ir katra iedzīvotāja vajadzības. Latvija it kā ir maza, bet dažāda. Nesalīdzinās Pierīgu ar Ventspili vai citām nacionālās nozīmes attīstības centru pilsētām. Būtībā viens likums vairs nestrādā, tas ir jāpiemēro katrai vietai," uzskata Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods ("Latvijas attīstībai").

Attīstības centra esamība vai neesamība kalpoja par vienu no galvenajiem faktoriem, kā tika apvienotas pašvaldības. Taču, cik spēcīgiem vai kādām iestādēm tajos obligāti jābūt, vienā likumā nav apkopots. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt