Ar Latvijas Radio sazinājās kāds kungs vārdā Jānis. Abi ar kundzi ir seniori un pieteicās vakcīnai, taču abi, bet jo īpaši vairāk nekā 80 gadus vecā kundze, kurai ir arī citi prioritāti nosakoši faktori, to gaidīja ar bažām, jo ļoti nevēloties "AstraZeneca" ražoto.
Piesardzību galvenokārt radot tas, ka ārzemēs vairākas valstis izvēlējušās piesardzīgāku pieeju senionu vakcinēšanā ar šo vakcīnu.
"Pienākusi rinda kundzei, bet mēs negribam to "AstraZeneca" vakcīnu, jo kundzei ir virs 80 gadiem. Es negribu to "AstraZenecu" ņemt, un citu man nevar pateikt. Kāpēc nevar būt tā, ka jaunajam kādam iedod to "Zenecu" un tādai kundzei virs 80 paņem un iedod jebkuru citu, tikai ne "Zenecu". Tā kā es to ruleti spēlēšu, aizvedīšu savu kundzi uz turieni. Ja tur viss būs kārtībā, tad mēs špricēsimies. Ja mums paveiksies, tad viss būs noticies, bet, ja ne, tad ne. Nekā nevar darīt. Kaut ko jādomā būs," stāstīja Jānis.
Klausītāja Jāņa paustās bažas gan nav liels retums. Arī vakcinācijas veicēji mēdz saņemt iedzīvotāju jautājumus un uzklausa bažas par "Astra Zeneca. Ir cilvēki, kas vēlas cita ražotāja vakcīnu, tomēr tās ir ilgi gaidītas, tādēļ pēc izskaidrošanas cilvēki tomēr visbiežāk piekrīt vakcinēties. Tā norādīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) ambulatorās daļas vadītāja Sarmīte Dzene.
Līdz šim tikai viens cilvēks RAKUS, uzzinot, ka piedāvāta tiek "AstraZeneca" vakcīna, no tās atteicies. Tomēr pārsvarā problēmu neesot.
"Viņi ir gaidījuši, un viņi pirms tam bija jau noskaidrojuši, ka tieši vecāka gada gājuma cilvēkiem no "AstraZeneca" blakusparādības un vietējās reakcijas ir mazāk. Ka tās ir jaunāka gada gājuma cilvēkiem. Ļoti daudzi šie seniori bija jau paši visu ko izlasījuši un bija informēti. (..) Liela daļa teica: “Es jau visu zinu, es jau visu esmu izlasījis.” Mums kaut kā pagaidām ir ļoti labi," stāstīja Dzene.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) pārstāve Janita Veinberga gan iezīmēja krasi citādu ainu nekā Austrumu slimnīcā.
Proti, Stradiņa slimnīcā aptuveni 10 no 100 cilvēkiem, uzzinot, ka piedāvāta tiek "AstraZeneca" vakcīna, – atsakās.
"Mēs esam novērojuši, ka cilvēki atsakās šobrīd no vakcinācijas. Viņi pārjautā, ar kādu vakcīnu tas tiks darīts. Un zinot, ka tā ir "AstraZeneca, pasaka, ka nogaidīs. Un vairāk ir jautājumi par to, kas tālāk ir darāms – vai viņi zaudēs savu rindu un tieši tā praktiskā puse. Praktiski nav jautājumu par vakcīnas drošumu konkrētāk. Tad ir vēl tāds novērojums, ka cilvēki jau atzvana savai vakcinācijas vietai un jau zina nosaukt savu konkrēto izvēli," teica PSKUS pārstāve.
Veinberga gan uzsvēra – pēc tam, kad "AstraZeneca"' vakcīnu saņēma bijušie prezidenti, īpaši Vaira Vīķe-Freiberga, kādu laiku bija manāma ievērojama senioru atsaucība tieši tādēļ, ka vakcinējušies sabiedrībā ievērojami seniori. Veinberga gan norādīja, ka pēdējie notikumi ar konkrētas partijas izmantošanas apturēšanu, lai arī skaidroti, tomēr, viņasprāt, atstās ietekmi uz iedzīvotāju uzticību "AstraZeneca" vakcīnai.
Bez tam daudzi jau šobrīd ir pārliecināti, ka gaidīs vakcīnas, kuras vēl Latvijā nav pieejamas, piemēram "Johnson & Jonhson" vai "Sputņik".
Arī Daugavpils slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs uzskata, ka pēdējie notikumi vakcīnas prestižam par labu nenāks. Dažādas runas par "AstraZeneca" vakcīnu ir izplatījušās, un iedzīvotāju piesardzība ir manāma. Semjonovs visnotaļ skeptiski vērtēja "AstraZeneca" vakcīnas iespējas atgūt sabiedrības uzticību par spīti skaidrojošajam darbam.
"Diemžēl situācija ir mainījusies, jo atcerieties – pirmajā laikā bija pieejamas tikai "Pfizer" vakcīnas un visur sabiedrībā bija dzirdams – “Nē negribam, gaidām ''AstraZeneca”''. Diemžēl, tiklīdz mēs nonācām līdz "AstraZeneca".. Tagad jau aizvien vairāk dzirdams un sastopams tas, ka iedzīvotāji un daži darbinieki saka, ka ar prieku vakcinētos ar "Pfizer", nevis ar "AstraZeneca". Baumas, dezinformācija, pat oficiāla informācija, kas nāk no citām valstīm, attiecīgi veido kopējo attieksmi sabiedrībā.
Līdz ar to diemžēl, diemžēl ar "AstraZeneca" neiet labi un droši vien ies pat švakāk," uzskata Daugavpils slimnīcas vadītājs.
Bažas un cilvēku vēlme uzzināt, tieši kas viņiem tiks vakcinēts, ir saprotama, tomēr galu galā jāatceras, ka "AstraZeneca" vakcīna ir pārbaudīta un Eiropas Zāļu aģentūras apstiprināta tāpat kā pārējās, ko šobrīd lieto Latvijā. Tomēr iedzīvotāju jautājumi par vakcīnu ienāk, stāstīja Vakcinācijas biroja pārstāve Agnese Strazda.
"Šādi jautājumi eksistē. Mēs nevaram teikt, ka neeksistē. Tas, ko mēs šobrīd skaidrojam, – ka visas Latvijā pieejamās vakcīnas ir drošas, pārbaudītas. Izgājušas tieši tādu pašu, rūpīgu pārbaudi kā jebkurš medikaments, kas nonāk mūsu rīcībā. Gan apstiprināts Eiropas Zāļu aģentūrā, gan Zāļu valsts aģentūrā, šeit – Latvijā," teica Strazda.
Šobrīd Jānis ar kundzi savu vakcīnu ir dabūjis. Viņi pieteicās vairākos kanālos, un vēl 9. marta pēcpusdienā vakcīnu saņēma Jāņa kundze un, ierodoties mājās, zvanu ar aicinājumu tūdaļ skriet atpakaļ saņēmis arī Jānis. Viņš izmantojis vakcīnas devu, pēc kuras nav ieradies kāds cits. Abiem, jo īpaši kundzei tomēr bijis svarīgi potēt kādu citu, ne "AstraZeneca" vakcīnu, un tas arī izdevies. Šobrīd abiem jāgaida otrā vakcīnas deva, bet Jānis ir pateicīgs mediķiem, kuri šajos laikos strādā pastiprinātā režīmā.
