Apvedceļš apkārt Bauskai, kas ļautu pilsētu atslogot no kravas transporta, esot ticis plānots jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, bet līdz ar robežu atvēršanu 21. gadsimtā autoplūsma palielinājās vēl vairāk. Tolaik SM apmaiņā pret bruģētu celiņu un vēl dažiem infrastruktūras uzlabojumiem uz tranzītielas, panākusi, ka kravas auto ceļš ved cauri pilsētai.
"Tas būšot pagaidu risinājums līdz 2018. gadam. Ir pagājuši vēl 20 gadi un joprojām nekāda risinājuma nav. Šis ir pilsētas vēsturiskais centrs, kur šīs maģistrāles dēļ ir nojauktas ēkas. Rātslaukumā nevar notikt nekādi pasākumi," stāstīja Bauskas kultūras mantojuma komisijas loceklis Māris Skanis.
Diennaktī cauri pilsētas centram izbrauc ap 35 000 auto, no kuriem ap 30% ir kravas auto, kas rada papildus netīrību un apgrūtina gan tūristu, gan iedzīvotāju kustību. Tranzītiela ar radītajiem trokšņiem, kas, ievērojot distanci, īsti neļauj pat sadzirdēt runātāju, tūrisma attīstību nekādi neveicina.
"Tās ir papildu izmaksas pilsētai, kas saistītas ar infrastruktūras degradāciju šīs satiksmes rezultātā," vērtēja SIA ''Vides serviss'' vadītājs, baušķenieks Uģis Sauka.
Aptaujātie veikalu pārstāvji teica, ka centra atslogošana no kravas transporta plūsmas viņu biznesa iespējas tikai uzlabotu, jo gājējiem būtu vieglāk nokļūt tirdzniecības vietās.
Kafejnīcas ''Taverna'' pārstāvis Andis Kaspars , kurš savu komentāru atsūtīja īsziņā, rakstīja, ka pašreiz no ''fūristiem'' ieguvuma neesot, jo kravas auto nav stāvvietu pilsētas centrā. Tomēr, viņaprāt, galvenā problēma esot nepareizi organizēta satiksme un nepareizi izplānotas gājēju pārejas.
Tikmēr biedrība '"Bauskas vecpilsēta" pirms mēneša uzsākusi parakstu vākšanu portālā "manabalss.lv", lai aktualizētu ieilgušā jautājuma atrisināšanu līdz ar dzelzceļa mezgla izbūvi "Rail Baltica" projektā.
"Šis koridors ir viens dzelzceļam un autotransportam, arī perspektīvā apvedceļa tilts atradīsies tajā pašā vietā, kur būs dzelzceļa tilts. Publisko personu finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas likums paredz, ka mērķis ir jāsasniedz ar mazākajiem līdzekļiem," sacīja Bauskas kultūras mantojuma komisijas loceklis.
SM skaidroja, ka izmantot pagaidu ceļus, kas tiks izveidoti dzelzceļa mezgla būvniecības vajadzībām, nevarēšot, jo tilts pār Mēmeli šajā gadījumā nemaz netikšot būvēts, bet pagaidu ceļi neatbilst pastāvīgu brauktuvju normatīviem. Arī savienot abus projektus neesot iespējams.
"Vienai šādai garai līnijbūvei nevar uzlikt vēl citas klāt, jo nebeidzās jau viss ar autoceļu un Mēmeles tiltu. Šis ceļš jau jāvelk tālāk," stāstīja SM Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Autoceļu attīstības koncepcijā 2020.–2040. gadam apvedceļš Bauskai gan esot paredzēts.
"Stratēģijā jau 1. posmā, trešajā attīstības virzienā ir paredzēts A7 pilna rekonstrukcija un pārbūve par ātrgaitas ceļu. Tajā skaitā apvedceļa izbūve gan Iecavai, gan Bauskai," atzina Vectirāns.
Pārbūves kopējās izmaksas tiek lēstas ap 350 miljoniem eiro. Varianti, kur šādu naudu ņemt, esot vairāki, tostarp arī privātā un publiskā partnerība, bet, kā tas īstenosies, vēl neesot zināms. Pašlaik plānots, ka atslogot Bauskas centrālo ielu varēs pēc 2028. gada.
