Dienas ziņas

Atkopties pēc ugunsgrēka palīdzēja uzkrājums

Dienas ziņas

Metālapstrādē trūkst kvalificētu speciālistu

Dzīvības artērijas Bauskas novadā sabrukušas

Bauskas pusē brūkošie grants ceļi lauž auto un apdraud uzņēmējdarbību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Uzņēmējdarbības „dzīvības artērija” laukos ir ceļi, un Bauskas novadā situācija kļuvusi dramatiska. Gadiem nelabotie grants ceļi ne vien lauž automašīnas, bet arī apdraud uzņēmējdarbību, jo sadarbības partneri pieprasa produkciju izvest līdz šosejai. Nespēdami samierināties ar teritoriālo regresu, Bauskas novada Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes sēdes dalībnieki pieņēma rezolūciju, kurā aicina Saeimu un valdību steidzami veidot valstisku mehānismu grants ceļu glābšanai un atjaunošanai.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Uz sabrukšanas robežas katrā no Bauskas novada pagastiem ir vairāki grantsceļi, un  lielākoties tie ir vietējas nozīmes valsts ceļi.

„Šobrīd ir jāsecina, ka ir jau svara ierobežojumi 28 ceļu posmos, kas neļauj veikt uzņēmējdarbību nekādā apmērā īstenībā, jo šīs ir desmit tonnas,” stāsta Bauskas novada Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes vadītājs Aivars Svarenieks.

Visbēdīgākā situācija ir Brunavas pagastā. Skolēnu autobusu šoferi, kam dienā jāmēro vairāk nekā 100 kilometri, stāsta, ka no lielās kratīšanās autobusam lūzt ne vien ritošā daļa, bet ārā birst arī logu stikli. Atšķirību starp kilometriem kartē un reālajiem ceļiem pamanījis arī plānotājs, kam jāuzzīmē skolēnu pārvadājumu karte pēc skolu tīkla sakārtošanas.

“Mazliet drausmīgi, braucot pat ar ātrumu 20km/h . Tas laikam nav nākotnes risinājums,“ saka maršruta plānotājs Armands Pužulis.

Tikmēr uzņēmēji, kuriem gadu desmitiem nerisinātā situācija ar ceļiem ir samilzusi kā augonis, savas emocijas pauž atklātajā uzņēmējdarbības  konsultatīvās padomes sēdē.

„Situācija šobrīd ir ļoti dramatiska, jo, piemēram, vakar man atbrauca Lietuvas klients, kurš atveda mums izejvielas, un saka, ka viņš pa tādu ceļu pakaļ gatavajai produkcijai vairāk nebrauks,“ neslēpj „Kāpostnīcas“ saimniece Iveta Ļekūne.

„Mani īstenībā tracina tas, ka mēs izgāzīsim miljonus Latvijas simtgadei, piemērojot, vai mums tur bruncīši un pastaliņas ir pareizie, bet 700 000 eiro, kas vajdzīgi šī ceļa noasfaltēšanai, mēs nekādi atrast nevaram,“ norāda Ļekūne.

Uzņēmēju radītā pievienotā vērtība Brunavas pagastā 2014. gadā bijusi vairāk nekā divi miljoni eiro, bet bez dzīvības artērijām tālāka attīstība nav iespējama. „Ja kāds grib investēt lauku teritorijās, tad pirmais jautājums ir sasniedzamība, un pašreiz mēs jūtam, ka ir daudzas lietas, kas apstājās tieši ceļa dēļ,“ saka Latvijas Lauku konsultāciju centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

Satiksmes ministrijas (SM) autoceļu nodaļas vadītājs, kurš bija ieradies uz sanāksmi, bet nebija deleģēts sniegt intervijas, gan pārmetumus par dramatiskajiem ceļu apstākļiem noraida, jo SM esot tikai naudas saņēmējs un varot rīkoties tikai ar to summu, kas iedalīta. Par valsts vietējo autoceļu stāvokli Bauskas novada astoņos pagastos sēdē pieņemta arī rezolūcija ar aicinājumu nekavējoties izveidot   mehānismu  grants ceļu glābšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti