Salīdzinājumā ar mūsdienu apkures ierīcēm tās gan devušas tikai ap 30% siltuma, bet bijušas gluži vai īsts mākslas darbs.
Piektā sezona senā dzīvesveida izzināšanas skolā Bauskas pilī sākās ar seno krāšņu izpēti. Pirmās krāsnis gan esot bijušas vien tāds ugunskurs uz riteņiem, kuru pārvietoja pa telpām, bet, kad 15. gadsimtā apgūta prasme izgatavot podiņus, krāsnis kļuvušas par īstu mākslas darbu un bijušas telpas centrālais tēls.
Bauskas pils izstāžu un ekspozīciju kuratore Vineta Skalberga stāsta, ka krāsns izveidošana bija ļoti sarežģīts un ilgstošs process - sagatavot māla masu, lai tā būtu pietiekami plastiska, ugunsizturīga un lai uzņemtu glazūru un pēc tam vēl ļoti ilgstoši kalpotu.
Vēstures dati liecina, ka Bauskas pili kādreiz apsildījušas aptuveni 15 krāsnis. Par tām šodien liecina ne vien arheoloģiskajos izrakumos atrastas lauskas, bet arī astoņas gotikas, renesanses un agrā baroka stilā rekonstruētas krāsnis, kurās iemūrēti arī orģinālie podiņi.
Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis savukārt norāda, ka “tas mākslas priekšmets jau ir pati krāsns, ne tas mazais podiņš, un līdz ar to mums likās, jo tās krāsnis ir autentiskākas, jo ir pareizāk”.
Interese par seno apkures veidu ir liela. Vienus vairāk interesē vēsture, citus seno krāšņu būvēšanas tehnoloģija, un ne vienam vien jau piezagusies doma, ka tādai krāsnij vieta atrastos arī mūsdienīgās mājās.
Piemēram, senā dzīvesveida skolas apmeklētājs Valts atklāj, ka viņam “ir tāds sens sapnis uzmūrēt maizes krāsni un tādēļ arī varbūt šodien gūtās atziņas varēs izmantot sava sapņa realizēšanai”.
Senā dzīvesveida izzināšanas skolā tiks aplūkota arī senā virtuve un ģērbšanās stils.
