Jau pagājušā gada rudenī, kad jaunais Bauskas novada teritoriālais plānojums tika skatīts pirmajā redakcijā, vairums no piecu piepilsētas ciemu iedzīvotājiem bija pret to iekļaušanu Bauskas pilsētas teritorijā.
Uz teritoriālā plānojuma otrās redakcijas sabiedrisko apspriešanu bija ieradušies ap 30 cilvēku. Savus viedokļus gan viņi nebija mainījuši. Iemesli, kāpēc ciemu iedzīvotāji nevēlas kļūt par pilsētniekiem, ir vairāki.
"Aizgāju uz laukiem, lai uzsāktu savu biznesu - vīnogu audzēšanu un selekciju, un tagad viss, ko es gadiem esmu darījis, tiek pārsvītrots. Man ir pasūtītas etiķetes ar Ceraukstes pagastu, tās tiek izmestas, visas adrešu maiņas, viss šitas..." par daudzajām izmaiņām sūrojās vīnogu audzētājs Gatis Kužums no Ceraukstes pagasta.
"Visu laiku es biju pagastā. Man ir 12 hektāri lauksaimniecības zeme, un es ļoti nevēlos pievienoties pie pilsētas, jo nekustamā īpašuma nodoklis būs baigi lielais. Es jau tagad maksāju pāri par 1500 eiro nodokļos," norādīja Jauncodes pagasta iedzīvotājs Aigars.
Bērzkalnu iedzīvotāji jau šogad saņēmuši NĪN aprēķinu, kas dažkārt ir pat desmit reizes lielāks nekā pirms gada, tāpēc uzskata, ka dome viņus jau pievienojusi pilsētai.
Iemesls gan esot nekustamā īpašuma lietošanas mērķu maiņa. Likums, kas spēkā stājies jau 2006. gadā, nosaka, ka lauksaimniecības zeme ir tikai tā, uz kuras galvenā ir saimnieciskā darbība. Tomēr 14 gadu laikā ne toreizējās pagastu domes, ne vēlāk novada dome šo jautājumu nebija spējusi sakārtot.
"Varbūt arī tik tiešām nebija kapacitātes tajā laikā, jo viens speciālists apkalpo divus pagastus, bet varbūt arī nebija politiskās gribas," teica Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs (Nacionālā apvienība).
Pašreiz Bauskas pilsētā ir gandrīz 9000 iedzīvotāju, bet pēc tuvējo ciemu iekļaušanas to skaits palielināsies līdz 11 000. Tas esot būtiski gan, lai pretendētu uz dzelzceļa stacijas izbūvi ''Rail Baltica'' projektā, gan lai iegūtu finansējumu kā attīstības centrs.
"Lai sakārtotu savu saimniecību, piesaistītu EiropasSavienības līdzekļus un veicinātu savu konkurētspēju starp Latvijas un ne tikai Latvijas pilsētām, piesaistot investorus, ir svarīgs pilsētas lielums, iedzīvotāju skaits un budžets. Tas ir svarīgi pilsētas attīstībai," atzīmēja SIA "Reģionālais projekts" teritorijas plānotājs Ivo Narbuts.
Rakstiskus priekšlikumus iedzīvotāji var iesniegt vēl līdz 10. martam, tomēr domes vadība nesola, ka tie tiks ņemti vērā.
