ĪSUMĀ
- Iedzīvotāji par plānoto koku izzāģēšanu nebija informēti.
- Bauskas novada pašvaldība koku zāģēšanu nebija saskaņojusi ar DAP.
- Vismaz 29 koki bija sasnieguši tādus izmērus, kas jāsaskaņo ar DAP.
- Vienam kokam jau zāģēšanas darbu laikā steidzami tika pielikta dižkoka zīme.
- Pašvaldība īsteno lauku attīstības projektu, atjaunojot grants ceļus visā novadā. Kokus bijis nepieciešams nocirst, jo tie traucējuši ūdens novadīšanai no ceļa.
- Pašvaldības projektu saskaņoja ar Valsts vides dienestu, kas kokus uz vietas neizvērtē.
- DAP pašvaldībai nosūtījusi brīdinājuma vēstuli par pārkāpumu, bet sodu vietvarai uzlikt nevar.
- VVD uzsver: atzinums neatbrīvo no nepieciešamības pēc pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža.
“No celma var redzēt, ka ozols bijis pilnīgi vesels koks iekšā, vai tad tur blakus to grāvi nevar izrakt. Cik gadus vajag, lai tāds ozols izaugtu!?” Bauskas novada Dāviņu pagasta Lambārtē sastaptā iedzīvotāja Valda rāda pirms pāris nedēļām izzāģētu senu koku celmus pašvaldībai piederošo grants ceļu krustojumā.
Te bijis Lambārtes muižas komplekss, par kuru šodien liecināja vairs tikai liepu aleja un puslokā augoši dažādi seni muižas parka koki, bet tagad ainava iznīcināta un palikuši vien akmens stabi ceļa malā.
“Es pa šo aleju vēl gāju uz skolu, te bija liepas no muižkungu laikiem, viņām ir 200 gadu,” stāsta Valda. “Ziemās te tie koki mūs aizsargāja arī no puteņiem, bet tagad jau nāks visi vēji iekšā. Kāpēc visu vajadzēja raut nost? Vai tad ceļu nevarēja redzēt, nekāda lielā satiksme šeit nav. Es nezinu, kas tie par plāniem, kam to vajadzēja tik ļoti realizēt.”
Iedzīvotāja stāsta, ka par kādu pašvaldības ceļa atjaunošanas projektu bija dzirdējusi, bet par koku izzāģēšanas darbiem uzzinājusi tikai brīdī, kad aiz loga sākuši skanēt motorzāģi.
Arī Lambārtē sastaptais arī vietējais iedzīvotājs Normunds apstiprina, ka par izciršanas darbu uzsākšanu iedzīvotājus neviens neinformēja.
“Pēc to koku nozāģēšanas es vairs nepazīstu savu dzīves vietu.
Labi, tās liepas traucēja vietās, kur mehāniski raks grāvi. Bet divi ozoli, kurus nozāģēja, tie nebija vietā, kur jārok tie grāvji, un arī reljefs tur nepieprasa tā rakt, lai tos kokus likvidētu. Žēl, ka iznīcināja tieši tādus kokus.”
Taujāts, vai par plānoto izciršanu pašvaldībai bijusi komunikācija ar iedzīvotājiem, Normunds skaidro: “Te arī sākās mūsu neapmierinātība. Ja jau divus gadus mums stāstīja, ka būs ceļu būves projekts, un atbrauca un saskaņoja par nobrauktuvēm utt. Bet neviens pat neieminējās, kas būs ar tiem kokiem, kas aug pašvaldības un saimnieku daļā, un tad, kad uzradās darbu izpildītāji, tad viņi rīkojās kā saimnieki ar šo materiālu.”
Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā valsts vides inspektore Ilze Baugere norāda, ka Bauskas novada pašvaldība koku zāģēšanu šajā vietā iepriekš nav saskaņojusi ar pārvaldi, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi par koku ciršanu ārpus meža. Tas jādara arī tad, ja lieli un seni koki atrodas ceļu aizsargjoslās, saka inspektore. Turklāt pirms saskaņošanas koku apkārtmērs dabā būtu jāizvērtē kādam pašvaldības vides speciālistam vai komisijai.
“Pārskatot situāciju uz vietas, konstatēts, ka vismaz 29 koki bija sasnieguši tādus izmērus, kas jāsaskaņo ar DAP.
Šajā rindā ir trīs dižkoki, un pēdējais no tiem arī jau bija ielikts projektā, te bija atzīmēta nozāģēšanas zīme.
Bet jau zāģēšanas darbu laikā steidzami tika pielikta dižkoka zīme, lai darbu veicēji neaizķer tomēr arī šo koku. Neizskatās, ka šeit ir tik liela satiksme, lai te nevarētu izmainīties mašīnas. Protams, var veikt ceļa paplatināšanu un nostiprināšanu, bet varbūt to var darīt uz vienu ceļa pusi un necirst kokus abās ceļa pusēs,” stāsta Ilze Baugere.
Bauskas novada pašvaldība minētajā krustojumā īsteno lauku attīstības projektu, kurā atjauno grants ceļus visā novadā un kokus bijis nepieciešams nocirst, jo tie traucējuši ūdens novadīšanai no ceļa. Pašvaldības saimnieciskās nodaļas būvinženiere Agita Eglinska pārliecināta, ka projekts ir saskaņots. Tiesa, nevis ar Dabas aizsardzības pārvaldi, bet ar Valsts vides dienestu, kas kokus uz vietas gan neizvērtē, bet ielūkojas tikai Dabas aizsardzības pārvaldes reģistrā.
“Mēs esam saņēmuši atzinumu no Vides dienesta, kas norāda, ka paredzētās darbības norises vieta neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un tajā nav reģistrēti aizsargājamu sugu mikroliegumi vai dzīvotnes.
Nu, līdz šim mums ir tāda prakse, ka Vides dienests pārsūta, ja ir nepieciešams saskaņojums vēl ar DAP. Šajā gadījumā ceļu būvniecībai lielākā daļa to koku traucēja,” norāda Agita Eglinska.
Komentējot koku, kuram nebija uzlikta dižkoka zīme un kas iekļauts projektā, Eglinska atzīst, ka pašvaldībā nav sava speciālista, kas apsekotu kokus pirms ciršanas darbu sākšanas.
Dabas aizsardzības pārvalde Bauskas novada pašvaldībai nosūtījusi brīdinājuma vēstuli par pārkāpumu, bet sodu vietvarai uzlikt nevar.
“Tā kā pašvaldība pieņem gala lēmumu un ar mums tikai konsultējas, mums nav tāda punkta vai panta likumā, lai ierosinātu kādu administratīvo lietu,” skaidro Ilze Baugere.
Tāpat dabas inspektore vērtē, ka šādās situācijās, pat pagūstot apsekot kokus pirms izzāģēšanas, pārvaldei nav iespēju nosargāt arī potenciālos dižkokus, kas arī nerodas nedz gadu desmitos, nedz pat gadu simtos.
Eksperti vietvarām var tikai ieteikt tos nenozāģēt.
Savukārt Valsts vides dienests ziņu portālam LSM.lv norādīja, ka VVD neizvērtē un nesaskaņo koku ciršanu ārpus meža, tā ir pašvaldības kompetence. Savukārt, Valsts vides dienesta atzinums par to, ka šajā gadījumā ceļa pārbūvei tehniskie noteikumi nav nepieciešami, nekādā veidā neesot uzskatāms par atļauju koku ciršanai un neatbrīvo pašvaldību no pienākuma ievērot normatīvajā regulējumā noteikto kārtību koku ciršanai ārpus meža.
Proti, attiecīgās zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir jāsaņem pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža, norādīja VVD.
