Bauskas pilsētā pašvaldības pārziņā ir gandrīz 36 kilometri ielu, un gandrīz visas tās klāj neskaitāmas bedres un bedrītes. “Ir parādījušās diezgan agri. Nu vidēji daudz. Protams, traucē, bet es jau ar sapratni uz to visu raugos, nevar jau tās uz burvju mājienu pazust,” saka autovadītāja Olga.
Iemesls, kāpēc katru gadu pavasaris sākās ar autovadītāju pukošanos par bedrainajām ielām, esot gaužām vienkāršs: jo ielai ilgāk nav bijis kārtīgāks remonts, jo vairāk to ietekmē nelabvēlīgie ziemas apstākļi. “Tāpēc, ka asfalts jau ir sevi nolietojis. Mums pārsvarā ir tīklojums uz asfalta, un katras mašīnas braukšana un grādu temperatūras maiņa, tas viss rada šo papildu bedru veidošanos,” skaidro Bauskas novada domes būvinženiere Agita Eglinska.
Ielās, kur automašīnu plūsma ir visintensīvākā, tā saucamās avārijas bedres jau aizlāpītas. Vienas avārijas bedres aiztaisīšanas izmaksas esot ap 50 eiro, un pašlaik Bauskā šim nolūkam jau iztērēti gandrīz 3200 eiro. Vēl 45 000 eiro Bauskas pilsētā bedrēs tikšot guldīti vēlāk, kad vidējā gaisa temperatūra sasniegs +5 grādu atzīmi.
“Tā kā vajadzētu, bet tā lāpīšana jau ilgtermiņā neko nedod. Uz kādu brīdi salāpa, bet tāpat jau izsit to bedri. Naudas jau nav valstij, vajadzētu pa jaunu taisīt tos ceļus, nevis ar tādu bedrīšu lāpīšanu,” spriež autovadītājs Ojārs.
Nepieciešamība pēc rekonstrukcijas vai vismaz pilnīgas virskārtas atjaunošanas esot vismaz desmit ielām, bet kārtīgus remontdarbus šovasar piedzīvošot vien divas. Vēl bēdīgāka situācija ir novada pagastos, kur bedres ir krietni lielākas un dziļākas. Visticamāk, gan pagastu ļaudīm nāksies gaidīt, kad sāksies masveida bedrīšu lāpīšana, kam Bauskas novada pagastos atvēlēti gandrīz 116 000 eiro.
“Jo aukstā asfalta masa ir dārgāka nekā siltais asfalts, un pašreiz mēs aizberam tikai tās bedres, kas tiešām ir bīstamas satiksmei,” norāda būvinženiere Eglinska.
Situācija, kad, tuvojoties pavasarim, līdz ar sniegu no ielām nokūst arī asfalts, vērojama arī citās Zemgales pilsētās un novados.