Satiksmes intensitāte uz autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža ir krietni pārslogota. Vidēji diennaktī ceļu izmanto aptuveni 17 tūkstoši automašīnu, taču atsevišķos ceļa posmos pat vairāk nekā 25 tūkstoši transportlīdzekļu. Kravas transporta plūsma vairāk nekā trīs reizes pārsniedz to, kam savulaik šis ceļš tika plānots. Apvedceļš šajā situācijā ir vienīgais risinājums.
Tikmēr ir noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi. Šī gada beigās plānots uzsākt būvdarbus un cer apvedceļu izbūvēt trīs gadu laikā. Šis projekts būs Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības projekts ceļu būvniecībā.
“Lai realizētu tāda apmēra būvniecības projektu, kāds ir Ķekavas apvedceļa projekts, mums būtu jāatsakās vairāku gadu garumā no citām investīcijām valsts ceļu tīklā. Mēs visi ļoti labi apzināmies, ka tas nav iespējams. Publiskā privātā partnerība mums ļauj problēmu risināt tagad, ātrāk, neradot nekavējošu slogu uz valsts budžetu vidējā termiņā,” skaidroja „Latvijas Valsts ceļu” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
Apvedceļa projektēšanā un būvniecībā privātais partneris ieguldīs vairāk nekā 250 miljonus eiro. Kad būvniecību pilnā apmērā pabeigs, valsts ar privāto partneri 20 gadu laikā pakāpeniski norēķināsies par paveikto.
“Tas arī uzreiz parāda valsts centralizācijas domāšanu, jo tagad arī satiksmes ministrs pamatā runā par lielajiem valsts ceļiem ap Rīgu. Jo tālāk no Rīgas, jo mazāka prioritāte. Šeit arī tas spilgti izpaužas – tikpat labi varēja būt tajā pašā vietā privātās partnerības projektā arī šie apvedceļi,” pauda Bauskas novada pašvaldības vadītājs Aivars Okmanis (Nacionālā apvienība). Viņa ieskatā par Bausku ir aizmirsts.
Baušķenieki jau vairākus gadus lūdz izbūvēt apvedceļu, lai cauri pilsētai netrauktos intensīva kravas automašīnu plūsma. Iecerēts, ka
Iecavas un Bauskas apvedceļi būs nākamie publiskās un privātās sadarbības projekti ceļa būvniecībā, taču tas gaidāms tālākā nākotnē.
Satiksmes ministrija skaidroja, ka autoceļu attīstības stratēģijā ierakstīts, ka Bauskas apvedceļš ir viena no prioritātēm. Taču ņemot vērā, ka šāda apjomīga projekta īstenošanai ir nepieciešami vairāki sagatavošanās procesi, agrāk par 2028. gadu būvniecības uzsākšanu var negaidīt.
Bauskā Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji ir ļoti neapmierināti, tomēr vairs lielas cerības par klusu pilsētvidi nelolo.
Bauskas domes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Iecavas mērs Aivars Mačeks (Nacionālā apvienība) piekrita baušķenieku neapmierinātībai. Deputāts piesauca „Rail Baltica” dzelzceļa būvniecību kā īsto brīdi, lai spertu pirmos soļus arī apvedceļa virzienā.
“Šis ir tas brīdis, kad būtu zeme jāpērk no īpašniekiem gan šim apvedceļam, gan dzelzceļam, jo tie ir praktiski vienā koridorā. Labi, neuzbūvēsim šodien ceļu, bet vismaz tos īpašumus iegādājamies, ka mēs zinām, ka mēs paliksim pie tā. Tad iedzīvotāji un visi pārējie justu to virzību uz priekšu. Pašlaik lielāko daļu notiek tādas sarunas: jā, mēs to it kā nevaram, finansējums tam nav paredzēts,” sacīja domnieks.
Mačeks pauda – ja būs nepieciešams, baušķenieki var atkārtot 2009. gada protestus, kad iedzīvotāji bloķēja ceļu pār Mēmeles tiltu, apturot starptautisko satiksmi.
“Cilvēki ies ielās un apturēs šo maģistrāli.
Mēs arī to esam teikuši ministra kungam, ka, ja nekas nemainīsies un paliks tā, kā ir līdz šim, tad varētu mēs iesaistīt vai organizēt [protestu]. Nu nav cita ceļa,” sacīja domes deputāts.
Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji apliecināja – gatavi protestēt.
9. augustā Bauskā ieradīsies satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija), un domnieki sola jautājumu par apvedceļu aktualizēt.
