Kad 2009. gada rudenī tika paziņots par vienotas neatliekamās palīdzības izveidi, baušķenieki jau bija zaudējuši cīņu par slimnīcu, un neapmierinātība sita augstu vilni.
Piektdien Valsts pārvaldes institūciju atvērtajā durvju dienā, iepazīties ar ātrās palīdzības darbu nebija ieradies neviens interesents, un arī uz ielas uzrunātie pārsvarā bija apmierināti. „Ir nācies saukt. Ir. Nesen saucu. Nekādas problēmas. Viss bija labi,” par savu pieredzi stāsta baušķenieks Gints.
Traucē gan tas, ka izsaucot neatliekamās palīdzības dienestu, pacients visbiežāk tiek vests uz Jelgavu. Tas šīs puses ļaudīm joprojām ir sāpīgs jautājums. „Man arī gribētos, ja man vai manējie būtu nepieciešamība, tomēr šeit Bausā [ārstēties]. Mums to Bauskas slimnīcu tomēr gribas atpakaļ,” saka baušķeniece Sandra.
Paši mediķi stāsta, ka esot gan plusi, gan mīnusi. Par pacientu hospitalizāciju brigādes vadītājs vienpersoniski neizlemj, bet tagad dzīvības tiek glābtas ar jaunām un moderni aprīkotām ātrās palīdzības automašīnām, kurās ir ne vien dažādas medicīnas iekārtas, bet arī GPS sistēma.
Navigācija esot liels palīgs, tomēr tikai uz to paļauties gan joprojām īsti nevarot. „Vecās lauku mājas, kur ir zemnieki nopirkuši zemes, kur ir izarti ceļi, pēc navigācijas braucot tu vienkārši iebrauc „tupikā”. Tāpēc, ka kādreiz tur ir bijis ceļš,” saka ātrās palīdzības šoferis Māris Biezais.
Ārsta palīdze Inese rāda jaunos formastērpus, un stāsta, ka drīzumā tikšot izremontētas arī mediķu atpūtas telpas, un kopumā jau varot teikt, ka sistēma darbojas. Vien saņemtais atalgojums liek justies nenovērtētam. „Mēs arī gribētu, lai būtu iespēja šajā valdībā varbūt risināt jautājumu par mūsu izdienas pensijām. Un otrs, protams, ja būtu iespēja palielināt mūsu algas,” atzīmē Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta ārsta palīdze Inese Ķince.
