Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem pēdējā desmitgadē šā gada sākumā tika parakstīts līgums par sen lolotā peldbaseina būvniecību Bauskā. Celtnieki būvlaukumā sāka rosīties jūlijā, bet tikai tagad zemē rakta tradicionālā kapsula, un celtniecības darbi sākšoties pa īstam. Iemesls esot projekts, ko nācies pārstrādāt.
"Mēs saņēmām saskaņotu, apstiprinātu projektu. Lai pasūtītu saliekamās dzelzbetona konstrukcijas, mēs viņu iesniedzām ražotājam, kam ir pienākums veikt detalizētu mezglu izstrādi. Šos mezglus izstrādājot, tika konstatēta šī projekta neatbilstība šobrīd pastāvošajām normām," teica SIA "Abora'" valdes loceklis Juris Kravalis, norādot, ka neesot atbildusi konstruktīvā sadaļa, kas nodrošina ēkas statisko noturību.
Sporta skolas direktore Biruta Grantiņa, kas vienlaikus ir arī projekta vadītāja, skaidro, ka sākotnējais projekts 2014. gadā esot augsti novērtēts, tomēr finansējuma trūkuma dēļ ticis pārstrādāts.
Pamata satraukumam gan neesot, jo kļūmes ir atklātas. Tas, cik tās izmaksās, gan netiek atklāts.
"Skaidrs, ka viss maksā, bet, ņemot vērā to, ka visi veicamie darbi ir apdrošināti, tas likuma kārtā tiks virzīts, un varētu būt, ka to segs apdrošināšanas kompānija," teica Grantiņa.
Peldbaseinu, kurā divos stāvos būs izvietots 25 metru baseins ar četriem celiņiem un bērnu baseins, kā arī četras pirtis un džakuzi, bija plānots uzbūvēt 15 mēnešos. Pašreiz gan ir skaidrs, ka būs nepieciešams līguma pagarinājums. Tomēr būvnieki vismaz pagaidām tehnoloģisko pārtraukumu neņemšot.
"Ir tehnoloģija, kad betonu silda. Arī, piemēram, Nacionālo bibliotēku mēs betonējām cauru ziemu. Mēs betonā pinām iekšā vadus, slēdzām pie apsildāmā transformatora. Betons uzņem noteikto stiprību pirms sasalst, un pavasarī pamostoties tas turpina cietēt," sacīja Kravalis.
Būvniecības kopējās izmaksas šī metode gan, visticamāk, palielinās. Sākotnēji baseina būvniecībai bija plānoti nedaudz vairāk kā trīs miljoni eiro. No tiem nedaudz vairāk par pusi ir aizņēmums Valsts kasē ar 30 gadu atmaksas termiņu.
