Pirms pieciem gadiem Bauskas novada pašvaldībai piederošajai 1,4 kilometrus garajai Elejas ielai, kas ir sākums vairāk nekā 70 kilometrus garajam reģionālajam autoceļam P103-Bauska–Dobele, tika veikts virskārtas remonts. Garantijas laiks beidzas šā gada jūlijā, bet tik ilgi gan remontētā virskārta nav izturējusi. Ceļš jau pirms diviem gadiem sācis plaisāt.
Būvdarbus veica SiA ''Lemminkainen Latvija'', ko tagad pārņēmis uzņēmums ''YIT infra Latvija''. Sazināties ar būvniekiem gan neizdevās, bet vēstulē Bauskas domei uzņēmējs norādīja, ka plaisu rašanās cēlonis nav saistāms ar būvuzņēmēja veikto darbu kvalitāti. Tāpēc būvuzņēmējs nevarot uzņemties garantijas laika atbildību par zemākajiem ceļa konstrukcijas slāņiem un to atbilstību slodzēm.
Pirms remontdarbu uzsākšanas tranzītielu apsekoja arī ''Latvijas Valsts ceļi'' pārstāvji. Tomēr tagad uzņēmums norāda, ka visa atbildība jāuzņemas pasūtītājam – Bauskas novada domei.
“Tajā brīdī nekas neliecināja, ka nestspēja nebūs pietiekoša. Ja [būvdarbu] speciālisti redz, ka pašvaldības speciālisti, kuriem ikdienā tā pieredze ar remontdarbiem vai šādiem būvdarbiem nav tik liela, redz, ka viens kļūdās un uz šīm kļūdām neaizrāda, tad mēs esam tur, kur mēs esam,” komentēja Bauskas novada pašvaldības administrācijas pārstāvis Jānis Feldmanis.
Tikmēr projektētāji – uzņēmums ''Projekts 3'' – zināja stāstīt, ka šis nebūt nav vienīgais šāds gadījums. “Redziet, kas par problēmu. Tā valsts ir nabaga valsts, kas nevar atļauties normāli sataisīt ceļus – pilnu konstrukciju izbūvēt. Līdz ar to notiek knapināšanās, taupīta nauda un saglabāta apakškārta, kas refleksē tālāk uz dilumkārtu jeb augšējo kārtu pēc pāris gadiem. Viennozīmīgi apgalvot, ka tāda tendence ir visā valstī un visos objektos, nevar. Ir arī veiksmīgi gadījumi, bet ir arī tādi, kur tās plaisas nāk ārā,” sacīja SIA ''Projekts 3'' ceļu nodaļas vadītājs Ilmārs Gorda.
Elejas ielas remontdarbu kopējās izmaksas ir 327 405 eiro, no kuriem gandrīz 230 000 ieguldījusi Satiksmes ministrija. Ministrija piekrīt, ka
knapināšanās notiek un naudas visiem nepieciešamajiem remontiem nepietiek, bet par tās izlietojumu atbildīga ir pašvaldība.
“Tas finansējums tika piešķirts, bet darbu veida izvēli izdarīja pašvaldība. Tātad pašvaldība kā atbildīgais par šo ielu ir uzskatījusi, ka, ņemot vērā slikto stāvokli, kas ir viens no kritērijiem līdzfinansējuma piešķiršanai no Satiksmes ministrijas puses, kaut kas ir jādara. Un pašvaldība ir izdarījusi izvēli segumu atjaunot,” norādīja SM Autoceļu infrastruktūras departamenta direktora vietnieks Klāvs Grieze.
Tranzītielas ir vairāk nekā piecdesmit pašreizējos novados. Ik gadu atbalstīti tiekot ap desmit projektu. Šogad līdzfinansējums tranzītielu remotdarbiem no SM paredzēts ap diviem miljoniem eiro.
