Publiski pieejamie ūdenspumpji jeb brīvkrāni kā ūdens ņemšanas vietas visvairāk tika izmantoti pagājušajā gadsimtā. Bet arī šodien izmantotāju netrūkst, vien tie, kas to patērē, par ūdeni nemaksā. „Bija grāmatiņas, un mums bija pumpji, un visi gāja uz pumpi un arī maksāja. Tagad, kam ir iekšā, tie tāpat maksā, un no pumpja kas ņem - arī būtu jāmaksā,” saka baušķeniece Ina.
Uzņēmumā „Bauskas ūdenssaimniecība” lēš, ka brīvkrāni rada apmēram vienu procentu no ūdens tehniskajiem zudumiem, un pienācis laiks ar brīvkrānu izmantotājiem slēgt līgumus. „Ja būs tādi brīvkrāni, ar kuriem nav līgumu, mēs viņus pakāpeniski likvidēsim, jo nav mērķtiecīgi turēt padomju laika armatūras, kas ir novecojušas un prasa lielus līdzekļus, lai atjaunotu,” saka SIA „Bauskas ūdenssaimniecība” valdes loceklis Imants Švētiņš.
Maza rokdarbu veikaliņa saimnieces stāsta, ka mēnesī izlietojot vien pāris spaiņus ūdens, un pret līgumu slēgšanu teorētiski neiebilst. „Ar ko tad viņu slēgs? Te jau katrs garāmgājējs ņem no tā brīvkrāna,” atzīmē saimniece Velga Katkeviča.
Līdzīgās domās ir arī kādas vecās daudzdzīvokļu mājas iemītnieki, kuru ūdenspumpi iecerēts demontēt kā pirmo, ja netiks noslēgti līgumi. „Un kā - tad mēs maksāsim un pārējie ņems ūdeni? Tur ar mašīnām brauc, ņem visādās kannās,” saka Dzintars, kurš arī izmanto brīvkrānu.
Ūdensaimniecībā neslēpj, ka šāds solis sperts arī tāpēc, ka Bauskā nesen noslēdzies Eiropas finansētais ūdensprojekts, bet iedzīvotāji kūtri izmanto iespēju pieslēgties centralizētajam ūdensvadam. „Te ir arī tā mūs vēlme, lai iedzīvotāji, kuriem ir padots ūdensvads Eiropas projektā, pievienojas. Tad arī samazināsies brīvkrānu lietotāju skaits,” saka SIA „Bauskas ūdenssaimniecība” valdes loceklis Imants Svētiņš.
Patlaban Bauskas vecpilsētā ir astoņi brīvkrāni, bet ievilkt ūdeni dzīvokļos izvēlējušies vien nedaudz vairāk par 30% no plānotā pieslēgumu skaita.