Viņš atzina, ka pagaidām politiskās partijas, runājot par teritoriālās reformas iecerēm, bijušas vārdos nabadzīgas un šobrīd nav plašākas informācijas par tās niansēm. Skaidrs esot tas, ka Ikšķiles novadu neapmierinātu automātiska pievienošana, piemēram, Ogres novadam. Tādā situācijā pastāvēs iespēja, ka par novada galveno centru kļūtu Ogre, bet Ikšķilē apstātos visi iesāktie projekti.
“Piemēram, pēc Krimuldas un Lēdurgas pagastu apvienošanas iedzīvotāji sūdzas, ka par Lēdurgu ir aizmirsts un visi pasākumi notiek Krimuldā. Jādomā būtu arī par to, lai [Ikšķiles] deputātiem būtu iespēja paust savu viedokli. Mums iedzīvotāju pieaugums katru gadu ir 2% apmērā, bet Ogres novadā - ar mīnusa zīmi,” teica Batņa.
Kopējais Pierīgas pašvaldību noskaņojums esot tāds, ka, kamēr nav skaidrības par reformu, nav jāskrien vilcienam pa priekšu, bet gan jādomā, kā dabūt “zelta vidusceļu”. “Diskutējot ar citiem pašvaldību vadītājiem, mēs neesam saņēmuši iepriekšējās reformas izvērtējumu. Vai, īstenojot reformu būs, kāds ekonomisks ieguvums. Vai mēs ar šo reformu plānojam uzlabot labas pārvaldības principu?” pauda Batņa.
KONTEKSTS:
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi projektu, kas paredz Latvijā izveidot 16 apriņķus, kuru centrs būs kāda no nozīmīgākajām pilsētām vai novadiem.
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku Savienība) un vides aizsardzības un pašvaldību lietu ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) norāda, ka līdzšinējās administratīvo teritoriju reformas nav devušas gaidīto rezultātu, tādēļ jādomā, kā citādi līdzsvarot novadu attīstību.
