Bastejkalnā nozāģē 16 kokus; rīdzinieki klusējot tam piekrituši pirms gada

Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas meži" arboristu vadībā Kanālmalas apstādījumos Bastejkalnā nozāģētas deviņas kļavas, sešas liepas un viens ozols. Koki esot apdraudējuši parka apmeklētājus, jo pārstājuši augt, nav bijuši stabili un ainaviski vērtīgi. Turklāt par koku zāģēšanu veikta publiskā apspriešana. Dokumenti gan rāda, ka par Bastejkalna kokiem neviens nav izteicies.

"Īstenība tos [kokus] vajadzēja nozāģēt jau 1998.gadā, kad bija kanālmalas rekonstrukcija. Tanī laikā bija nedaudz pārspīlētas profesionāļu bailes no sabiedrības attieksmes," tā par Bastejkalna kokiem saka uzņēmuma "Rīgas meži" valdes loceklis Uldis Zommers.

Sabiedrībai svaigā atmiņā bijuši gadījumi, kad profesionāļi pazemes stāvvietas vārdā akceptējuši vērtīgu koku izzāģēšanu Jēkaba kazarmās un Kongresu nama priekšpusē. Bastejkalns izretināts tagad, jo daļa koku bijuši bīstami sasvērušies un bojāti, apgalvo Zommers.

"Redzam, ka tie koki principā nav ar apdomu stādīti. Liela daļa no šiem kokiem Bastejkalna nogāzē paši iesējušies. Jo tā ideja jau ir tāda, lai pakāpjoties kalnā var redzēt apkārtējo ainavu, lai varētu redzēt kanālu, Brīvības pieminekli," klāstīja Zommers.

Tāpat pie zāģa bijis jāķeras, jo tādā biežņā vērojama augsnes erozija, kad lietus un citu apstākļu ietekmē kubikmetriem zemes no Bastejkalna pārvietojusies. Nozāģējamos kokus izvēlējušies pašu "Rīgas mežu" arboristi, bet pirms ciršanas atļauja prasīta gan kultūras pieminekļu sargiem, gan sabiedrībai. Apspriede notikusi pirms gada.

"Mums bija televīzijā intervija par šo te lietu, bija preses relīze. Protams, savā mājaslapā mēs liekam un skaidrojam, kad tas tiks darīts, kāpēc tas tiks darīts. Tās divas nedēļas, kad šī sabiedriskā apspriešana notika, kādas pāris anketas tika aizpildītas, un negatīvu viedokļu principā nebija," norādīja "Rīgas mežu" valdes loceklis.

Rīgas Būvvaldes ziņojums par Bastejkalna sabiedrisko apspriedi gan rāda, ka par koku likteni nav saņemts neviena iedzīvotāja viedoklis. Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs noraida pieņēmumu, ka apspriede bijusi formāla, jo par plāniem ietves malā bijuši izlikti arī plakāti.

"Tas, ka cilvēki nav izteikuši viedokli, nenozīmē, ka [sabiedriskā apspriešana] bijusi formāla. Acīmredzot cilvēkiem nav bijusi interese. Ne jau kāds sava prieka pēc Rīgas bulvāru rajonā, Bastejkalnā zāģēs koku, kas tur principā varētu būt," noteica Vircavs.

Par to, ka koki Rīgas sabiedrībai arvien rūpot, liecinot arī piemērs ar Lucavsalu, kur tika plānota ielas izbūve.

"Iedzīvotāji izteica savu viedokli par astoņiem ozoliem, zirgkastaņām, vītoliem un kļavu. Attiecīgi projektētājs ņēma to vērā, veica korekcijas ielas konfigurācijā, izveidoja attiecīgi starpjoslu un šos kokus izdevās saglabāt," norādīja Būvvaldes vadītājs.

Būvvalde arī piebilst, ka pēdējā laikā koku ciršanas atļaujas izsniedz arvien retāk, un to skaidro ar uzlabotiem saistošajiem noteikumiem, kuros paredzēti stingrāki kritēriji un lielāka kompensācija par nozāģētajiem kokiem. Sabiedrības viedoklis pirms zāģēšanas pērn prasīts 60 reižu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti