Saeima iepriekš otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Bāriņtiesu likumā, kas paredz paaugstināt bāriņtiesas locekļiem arī izglītības un darba pieredzes prasības, nosakot nepieciešamību pēc otrā līmeņa augstākās akadēmiskās vai profesionālās izglītības noteiktā nozarē, kā arī ne mazāk kā trīs gadu ilga darba stāža attiecīgajā jomā.
Bāriņtiesas priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem līdzīgas izglītības prasības ir paredzētas jau pašlaik, bet paredzētās izmaiņas paredz arī uz viņiem attiecināt normu par minētā darba stāža nepieciešamību.
Savukārt LM ņēmusi vērā Saeimas Juridiskā biroja ierosinājumu, ka bāriņtiesas priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam ir jābūt augstākām prasībām attiecībā uz izglītības līmeni un darba stāža ilgumu nekā bāriņtiesas loceklim.
Tāpēc ministrija rosina likumā noteikt, ka, lai persona varētu pretendēt uz priekšsēdētāja vai vietnieka amatu, tai jābūt ieguvušai akadēmisko maģistra grādu vai profesionālo maģistra grādu un atbilstošu profesionālo kvalifikāciju vai citu Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras 7.līmenim atbilstošu kvalifikāciju. Tāpat, lai ieņemtu amatu bāriņtiesas vadībā, būtu nepieciešams ne mazāk kā piecu gadu darba stāžs attiecīgajā specialitātē.
Par attiecīgo priekšlikumu, skatot grozījumus trešajā, galīgajā, lasījumā, vēl būs jālemj Saeimai.
Kā ziņots, parlamentā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi arī paredz, ka bāriņtiesas darbiniekiem būs jāprot valsts valoda augstākajā līmenī. Likuma pantu par prasībām pretendentiem plānots papildināt arī ar prasību par nevainojamu reputāciju. Tāpat personām, kuras pretendē uz amatu bāriņtiesā, turpmāk būs jābūt vismaz 30 gadus vecām.
Atbalstītie grozījumi paredz arī citas izmaiņas bāriņtiesu darba regulējumā.
