Viņa skaidroja, ka pašlaik bāriņtiesu galvenie trūkumi ir vāja sadarbība ar dažādām iestādēm, darbinieku zems atalgojums un zems prestižs, pusslodzes darbs bāriņtiesās, mazajos novados arī pieredzes, zināšanu un lemtspēju trūkums. Daudz resursu tiek patērēts vecāku domstarpību risināšanā, un kopumā bāriņtiesas gadā izmaksā 11,6 miljonus eiro, stāstīja Petraviča.
Jaunais plāns paredz centrālās iestādes modeli, bāriņtiesu funkcijas sadalīs divās daļās – sociālā darba daļa un lēmumu pieņemšana paliks pašvaldību līmenī: tā būs dzīves apstākļu pārbaude, risku izvērtēšana, kas būs pašvaldību sociālā dienesta kompetences jautājumi, stāstīja ministre.
Savukārt Bērnu tiesību inspekcijas pilnvaras plānots paplašināt, un aizgādnības tiesību jautājumus, aizbildniecības, audžuģimenes jautājumus lemtu inspekcijas ietvaros.
Tāpat Labklājības ministrija nākamā gada sākuma plāno sākt darbu pie sociālā darba likuma, precizējot, kas jādara sociālajiem dienestiem un nosakot sociālo pakalpojumu grozu, jo pašlaik tas dažādos novados atšķiras. Ministre atzina, ka tas, iespējams, nebūs 100% vienāds visos novados, jo mazākajā pašvaldībā, iespējams, nebūs nepieciešami atsevišķi speciālisti, kuri būs nepieciešami Rīgā.
Ministre atzina, ka arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai nepieciešamas reformas, kas jāskata kopā ar bāriņtiesu pārmaiņām, kuras savukārt varēs īstenot pēc novadu reformas.
