Lai lemtu par turpmākajiem darba modeļiem un tuvāk iepazītu labās prakses piemērus, vairāk nekā 70 dalībnieku no dažādiem Latvijas reģioniem tikās Rēzeknē sociālo dienestu un bāriņtiesu sadarbībai veltītā konferencē.
Fiziskā un emocionālā vardarbība pret bērniem ģimenēs Latvijā diemžēl ir izplatīta parādība. Šajā kontekstā bieži aktualizējas jautājums par sabiedrības spēju laikus pamanīt un ziņot par iespējamiem pāridarījumiem bērniem, kā arī par sociālo dienestu un bāriņtiesu sadarbību. Nereti abas institūcijas nesadarbojas kopīgu risinājumu meklēšanā.
Ar sociālā riska ģimenēm, kurās pastāv risks bērna veselībai un dzīvībai, ir jāstrādā kopīgi gan sociālajam dienestam, gan bāriņtiesām, bet nereti šī sadarbība ir tikai formāla.
Rēzeknes novada Sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale atzina, ka gribētos, lai gan sociālā dienesta, gan bāriņtiesas “darbība būtu vērsta vienā virzienā” - maksimāli palīdzēt ģimenei ar bērniem, nevis izņemt bērnu no ģimenes.
Sociālo dienestu un pašvaldību bāriņtiesu redzeslokā nonākošo ģimeņu skaits ar katru gadu samazinās. Bet nevis tāpēc, ka ģimenēs uzlabojas dzīves apstākļi, bet tāpēc, ka Latvijā paliek mazāk iedzīvotāju. Tomēr abu instanču darbs reģionos nenorit vienā virzienā, secina Rīgas sociālā dienesta vadītājs Ervins Alksnis.
Viņš klāsta, ka bieži vien iestādes normas interpretē dažādi – “dienests izlasa tā, bāriņtiesa izlasa tā, viņiem ir savs likums, mums ir savs likums, bieži vien ir lietas, kas tajos likumos īsti nesaskan, nav sinhronizētas”.
Lauku pagastos ar riska ģimenēm parasti strādā viens sociālais darbinieks, vairāk darbinieku novirzīt šim darbam nav iespējams. Reģioniem nav tik daudz līdzekļu kā lielāko pilsētu dienestiem.
Konferences laikā kā labs sadarbības modelis starp sociālo dienestu un bāriņtiesu Latgalē tika minēts tikai viens - Balvos.
Iespējas stiprināt riska ģimenes ir, tikai kopīgi sadarbojoties. Labākais risinājums sadarbībai ir informācijas apmaiņa, saruna un dialogs.
