Zaļais atzina, ka no valsts puses ir “iesācies barikāžu dalībnieku novērtējums”, 2018.gadā stājās spēkā likums par barikāžu dalībnieku statusu, kas dod tiesības pašvaldībām pieņemt noteikumus barikāžu dalībnieku atbalstam, un vairāk nekā 40 vietvaras jau izmantojušas šīs tiesības.
Tagad, gatavojoties nākamgad atzīmēt barikāžu notikumu 30. gadadienu, šo likumu varētu papildināt arī ar valsts atbalstu, sacīja Zaļais.
Viņš norādīja, ka liela daļa barikāžu dalībnieku ir cienījamā vecumā, tāpēc “domāju, ka galvenajam atbalstam jābūt veselības jomā”, tās varētu būt kādas atlaides un atvieglojumi, jo barikāžu dalībnieki, tāpat kā Černobiļas AES avārijas seku likvidatori vai nacionālie partizāni, arī riskēja ar savu dzīvību.
Zaļais arī pauda, ka Barikāžu muzejam vajadzētu pāriet valsts pakļautībā, kļūt par valsts muzeju, jo barikāžu notikumi ir pietiekami svarīgi valsts dzīvē.
Iepriekš arī Valsts prezidents Egils Levits pauda, ka 1991. gada barikāžu muzejam no privātas iniciatīvas ir jākļūst par institūciju ar valstisku raksturu, jo tas ir būtisks no vēsturiskās atmiņas aspekta.
