Šis būs kompromisa variants un otrais mēģinājums noteikt barikāžu dalībnieku statusu. Pavasarī deputāti noraidīja priekšlikumus atļaut barikāžu dalībniekiem pensionēties ātrāk, palielināt pensijas neapliekamo minimumu un piešķirt atvieglojumus medicīniskajā aprūpē un sabiedriskajā transportā. Aprēķini liecināja, ka atvieglojumu nodrošināšanai gadā vajadzētu apmēram astoņus miljonus eiro, un koalīcijas partijas uzskatīja, ka tas ir pārāk dārgi.
Tagad darba grupas sagatavotais likumprojekts vairs neparedz sociālas garantijas, bet izsniegt barikāžu dalībnieku apliecības.
Uz to pamata valsts un pašvaldības nākotnē varētu lemt par atvieglojumiem.
“Un tad ar apliecību kabatā savās pašvaldībās varēs runāt par to – var vai nevar viņu atbalstīt. Pašvaldība varētu savos saistošajos noteikumos ierakstīt “barikāžu dalībnieki”. Ja viņi to vēlas un var. Es paredzu, ka daudzas pašvaldības varētu to darīt, jo jau tagad palīdz barikāžu dalībniekiem kolektīvi, biedrībām, kopām,” saka Saeimas deputāts Romualds Ražuks (“Vienotība”).
Apliecības izsniegtu tiem, kuri apbalvoti ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, ko saņēmuši vairāk nekā 31 tūkstotis personu, un pateicības rakstus. Tie savukārt pasniegti 555 dalībniekiem.
“Bez šiem ļaudīm, kas stāvēja 1991.gada janvārī, ļoti iespējams, mums nemaz nebūtu neatkarīgas valsts. Cilvēki par Latvijas neatkarību ir pelnījuši kaut kripatiņu vairāk privilēģiju nekā tie, kas sēdēja mājās un gaidīja, kas notiks,” uzskata Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda prezidents Renārs Zaļais.
Likumprojektu Saeimai vajadzētu pieņemt līdz janvāra notikumu atceres dienai. “Tā būtu goda lieta,” piebilst Ražuks.
Kā norāda Renārs Zaļais, līdz šim bijuši vairāki gadījumi, kad vajadzējis apliecināt, vai persona stāvējusi barikādēs. Tas, piemēram, bijis izšķirošais, lai kādam barikāžu dalībniekam piešķirtu kapa vietu un atļautu apbedīt blakus tuviniekiem.
