1991. gada barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais norāda – Roberta Mūrnieka nāve barikāžu dalībniekus saliedēja vēl vairāk. Tas deva vēl vairāk iemeslu mobilizēties un aizstāvēt Latviju.
Visas dienas garumā piemiņas brīži notika gan Rīgā pie Vecmīlgrāvja tilta - vietā, kur Roberts Mūrnieks tika nošauts, gan Mārupes kapos, kur viņš apbedīts.
Pieminēt Robertu Mūrnieku ieradās 1991. gada barikāžu dalībnieki no visām Latvijas malām.
Barikāžu dalībnieks Juris Boldāns stāsta, ka liktenīgajā brīdī atradies netālu. Šorīt atbraucis no Balviem nolikt ziedus. Lai gan pandēmijas dēļ plaši piemiņas pasākumi netiek rīkoti, barikāžu dalībnieki ierodas, lai pieminētu un godinātu.
“Lai tauta uzvarētu cīņā par neatkarību, vajadzīgas daudzas lietas, taču tām nav nozīmes, ja nav gatavības pašupurēties, ziedot dārgāko – dzīvību,” stāvot pie pirmā barikāžu upura Roberta Mūrnieka kapa, teica toreizējais Latvijas Tautas frontes līderis Romualds Ražuks.
"Roberts Mūrnieks kā barikāžu pirmais upuris ir kļuvis par simbolu tautas gatavībai pašupurēties, varonībai, tāpēc katru gadu mēs viņu atceramies. Tāpēc viņš ir tas, kam vajadzētu sekot, ja būs atkal tāda situācija, tādi apstākļi, ka mūsu neatkarība, mūsu brīvība ir apdraudēta," sacīja Ražuks.