Bargākus sodus amatpersonām par valsts valodas normu pārkāpumiem virza tālāk

Nacionālās apvienības (NA) deputāti iesnieguši Saeimā grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas par atkārtotiem valsts valodas lietojuma pārkāpumiem kā sodu paredzēs liegumu uz laiku ieņemt valsts amatpersonas amatus. Bargākus sodus par valsts valodas normu pārkāpumiem atbalsta arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tikmēr "Vienotība" vēl plāno diskutēt par sodu samērīgumu.

Koalīcijā atbalsts amatpersonu atstādināšanai par valsts valodas normu pārkāpumiemMāris Klūga

    Pērn Valsts valodas centrs (VVC) Rīgas mēram Nilam Ušakovam ("Saskaņa") piesprieda sodu 140 eiro apmērā par pašvaldības saziņu sociālajos tīklos krievu un angļu valodā. Savukārt šā gada februārī VVC Ušakovu sodīja vēlreiz 40 eiro apmērā par tulkojuma nenodrošināšanu Ēnu dienas pasākumā Rīgas domē. Ušakovs publiski kritizēja gan VVC, gan tiesas, kas centra sodus atstāja spēkā arī pēc Ušakova pārsūdzībām.

    Tagad NA deputāti Saeimā iesnieguši Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumus, kas ne tikai palielinās naudas sodus, bet par atsevišķu normu atkārtotiem pārkāpumiem uz laiku liegs ieņemt valsts amatpersonas amatus, ja pārkāpumi atkārtojušies gada laikā.

    Viens no likumprojekta iesniedzējiem Einārs Cilinskis gan stāsta, ka grozījumi nav rakstīti tieši Ušakovam.

    "Likums, kā vienmēr, attiecas uz visiem, un likumam, protams, nav atpakaļejoša spēka. To nevarēs piemērot pret tiem nosacījumiem, kādi ir bijuši pirms tam, bet, protams, ja amatpersonas, vienalga, kas tās būs, atļausies šādas lietas darīt atkārtoti, tad arī var likumā noteiktās sankcijas iestāties, protams, pie nosacījuma, ja viņš gūs Saeimas vairākuma atbalstu," teica Cilinskis.

    Viņš uzsver, ka latviešu valodas aizsardzība ir NA prioritāte, un tādēļ grozījumi tapuši.

    ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atbalsta liegumu ieņemt valsts amatus, ja valodas normas pārkāptas atkārtoti. Brigmanis arī uzskata, ka nav vajadzības likumā ietvert nosacījumu, ka amats jāatstāj tad, ja normas atkārtoti pārkāptas gada laikā, jo, viņaprāt, šādiem pārkāpumiem nevar būt noilgums.

    "Tas nozīmē, tā – ja vienreiz gadā pārkāpj, nav problēmas. Atkal pēc gada pārkāpj, gads pagājis, it kā nav problēmu. Es uzskatu, ja viņš kā amatpersona, vienalga, vai tas ir gads vai divi, vai cik, ir pieļāvis šo pārkāpumu, viņam par to ir jānes atbildība. Atbilde ļoti vienkārša – tam pārkāpumam nevar būt noilgums," sprieda Brigmanis.

    Tikmēr "Vienotības" pozīcija nav tik strikta. Partijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns uzsver, ka šajā gadījumā jāvērtē, vai liegums ieņemt valsts amatus ir samērīgs.

    "Kopumā "Vienotība" ir vienmēr atbalstījusi latviešu valodas stiprināšanu. Taču šis projekts, manuprāt, ir jāvērtē kopējā kontekstā un apskatot visus šos priekšlikumus.

    Tur arī noteikti būs juristiem diskusija, lai tas būtu samērīgi kopējā sodu politikā," teica Smiltēns.

    NA izstrādātie grozījumi arī paredz noteikt sodus juridiskām personām par valsts valodas lietojuma pārkāpumiem, par kuriem iepriekš sodītas tikai fiziskas personas. Piemēram, šobrīd par tulkojuma nenodrošināšanu Rīgas domes rīkotajās Ēnu dienās mērs Nils Ušakovs saņēma 40 eiro naudas sodu, taču pēc grozījumu apstiprināšanas par līdzīgiem pārkāpumiem varētu sodīt domi ar naudas sodu līdz pat 8000 eiro.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti