Nākamajā gadā Rīgas centrā līdzīgi kā šajā sagaidāmi pamatīgi remontdarbi. Lielākās pārmaiņas piedzīvos Krasta ielas posms, bet labos arī Brīvības ielas palikušo posmu, Kalpaka bulvāri, Merķeļa ielu, kā arī vairākus satiksmes pārvadus. No rekordlielā 955 miljonu eiro Rīgas budžeta dome lēmusi ielās ieguldīt 13 miljonus eiro.
Nākamais gads, kad Rīga būs arī centrālā vieta Latvijas simtgades svinībām, ielu sakārtošanas kontekstā būs smags.
To budžeta pieņemšanas sēdē uzsvēra Rīgas mērs, “saskaņietis” Nils Ušakovs.
“Šis gads gan rīdziniekiem, gan Rīgas viesiem būs smags, tāpēc ka visu sāksim remontēt maijā un visdrīzāk pabeigsim oktobrī. Nākamajā gadā būs ne tikai ielas, bet arī estakādes, tilti – Salu tilts, Brasas tilts, Deglava ielas pārvads. To diemžēl mums pa vasaras trim mēnešiem neizdosies izdarīt. Tāpēc sāksim uzreiz pēc aprīļa un pabeigsim rudenī,” ieskicē Ušakovs.
Taču ar ielu remontiem Rīgai jau līdz šim sekmējies smagi. Tā, piemēram, bēdīgi slavenā Krišjāņa Barona iela joprojām nav pieņemta ekspluatācijā. Lai gan gājēji arvien izgaismo nekvalitatīvi ieklātā bruģa un citas problēmas, Rīgas domes Satiksmes departaments ielas rekonstrukcijas projektu janvārī beidzot plāno akceptēt.
Tieši šo departamentu kā visu nebūšanu atslēgu uzsver pilsētvides aktīvists, organizācijas “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis Māris Jonovs. “Nav īsti skaidrs, kas tajā departamentā nestrādā, bet kaut kas tur neiet tā, kā vajag. Cilvēki redz, ka ielas gadu no gada kļūst sliktākas. Pilsēta budžeta ziņā it kā dzīvo labāk, bet ielām klājas arvien sliktāk. Šogad bija solīta Brīvības iela, Merķeļa iela un tā tālāk, bet beigās Merķeļa ielu nesataisīja, Brīvības ielu sataisīja pa pusei, Brasas tiltu arī nesataisīja (..),” norāda Jonovs, sakot, ka Satiksmes departamentam plāni visu laiku mainās.
Jonovs arī ikdienā seko iepirkumiem un Rīgas domnieku darbam. Viņš novērojis, ka
ielu atjaunošanas projekti ar laiku būtiski sadārdzinās.
Piemēram, ielu sakārtošanai ap Daugavas stadionu nule izvēlēts dārgākais piedāvājums, Salu tilta atjaunošana dubultojusies līdz 30 miljoniem eiro, bet Gogoļa ielas tunelim plānoto 300 000 eiro vietā dos 700 000. “Tas, ka Rīgas dome ar vieglu roku piešķir naudu departamentam un neko pretī neprasa, arī neko labu neliecina. Tās nepatikšanas var būt sākas kaut kur augstāk. Departaments varbūt izpilda kaut kādus augstākus norādījumus, ko un kā darīt,” vērtē Jonovs.
Rīgas budžeta tēriņus un infrastruktūras atjaunošanas darbu efektivitāti nākamgad apņēmusies izrevidēt VK, stāsta tās vadītāja Elita Krūmiņa. “Mēs izvērtēsim darba organizāciju – kā tas ir izpildīts, kā ir sekots dažādu līgumu izpildes kontrolei. Mēs visi esam sekojuši līdzi un zinām, ka ar darbiem nav veicies labi – ielu izbūve, termiņu kavējumi, sūdzības par kvalitāti… Līdz ar to ir jautājums, kā tas viss ir organizēts un vai tas ir darīts atbilstoši labas pārvaldības principiem,” norāda Krūmiņa.
Līdz šim īstenotās VK revīzijas ielu atjaunošanas segmentā pašvaldībām nav bijušas glaimojošas. Revidenti atklājuši gan pārskaitītu naudu par nepaveiktiem darbiem, gan attīstības plānos ietverto projektu ignorēšanu.
