Finanšu sektora uzraudzības “kapitālais remonts” viņu dara bažīgu par to, kādu rezultātu tas dos. “Iepazīstoties ar šo [likum]projektu, mani pārņem bažas, un diemžēl tādas bažas pārņem arī visus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbiniekus,” sacīja FKTK pārstāvis.
Romeiko neizslēdza, ka pieteiktās izmaiņas normatīvos varētu mazināt uzraugošas iestādes neatkarību. “Mums ir bijuši dažādi konkursi. Mums ir bijuši nesenā pagātnē konkursi, kuri beigušies neveiksmīgi. Un, ja runājam par ietekmējamību, neietekmējamību, ir svarīgi, lai šie cilvēki strādātu saskaņoti,” sacīja Romeiko.
Tāpat viņš pieļāva, ka izmaiņas likumā tiek virzītas tādēļ, ka premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) nav pilnībā informēts par visu notiekošo nozarē.
Romeiko arī norādīja, ka jauno grozījumu ieviešanai būs vajadzīgi papildu cilvēki, telpas, kur viņiem strādāt, un finansējums.
KONTEKSTS:
Pēc premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") rīkojuma Finanšu ministrija sagatavojusi grozījumus likumā, kas paredz FKTK jaunus pienākumus cīņā ar naudas atmazgāšanu un citu FKTK padomes iecelšanas kārtību. Ministru kabinets vienojies, ka visus piecus FKTK padomes locekļus turpmāk meklēs konkursā. Viņus iecels ar Saeimas balsojumu. Tagad Saeima ieceļ tikai priekšsēdētāju un vietnieku pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra ieteikuma. Pārējos padomes locekļus pēc tam ieceļ FKTK padomes priekšsēdētājs.
Kariņam tādam “remontam” jāsaņem Saeimas atbalsts. Opozīcijas partijās atbalstu nedzird. Koalīcija tam piekritusi, taču lielo pretrunu dēļ pārspriest šo jautājumu sākusi Nacionālā apvienība.
