Atšķirībā no citām augstskolām sociālo darbinieku izglītības iestādē «Attīstība» Eiženijas ielā 1, Rīgā smaidīgus studentus nemana. Ieejas durvis ir slēgtas, bet uz tām atstāts maksātnespējas administratora Reiņa Āboltiņa paziņojums. Tajā teikts, ka no skolas telpām izvesta kustamā manta, bet izglītības iestādes durvju atslēgas var saņemt pie administratora.
Kopš pērnā gada beigām par «Attīstības» rektori iecelta bijusī labklājības ministre Iveta Purne. Lai gan vēl arvien ir skolas rektore, šovasar Purne jau kļuvusi par Sociālās integrācijas valsts aģentūras Profesionālās piemērotības un atbalsta nodaļas vadītāju. Uz jautājumu, kas pašlaik notiek ar augstskolu «Attīstība», kur viņa pati pirms desmit gadiem ieguvusi sociālā darbinieka izglītību, tagad Purne saka: „Man ir grūti atbildēt uz šo jautājumu, jo īstenībā es pati nevaru saņemt nekādas atbildes – visi telefoni klusē. Gribu cerēt, ka skolas darbība varbūt mazliet tiek atsākta 10.septembrī. Vēlme joprojām ir mācīties šajā augstskolā, jo tai ir savas vārds. Mēs, akadēmiskais personāls, esam darījuši visu, lai šī skola noturētos.”
Taču pašlaik nekas neliecina, ka pirmā Latvijas privātā augstskola «Attīstība», kuras aizsākumi meklējami 1988.gadā, darbu varētu turpināt. Kā liecina «Lursoft» datu bāzu informācija, darba pārskatus par pēdējiem diviem gadiem skolas īpašnieks Henriks Kontauts nemaz nav iesniedzis. Rektore Purne zina teikt, ka skolai ir ievērojamas parādsaistības.
«Attīstības» nespēju turpināt studiju procesu pamanījusi arī Izglītības un zinātnes ministrija. „Mēs zinām, ka ir nopietnas problēmas. Šī augstskola nav iesniegusi pilnvērtīgus dokumentus studiju virzienu akreditācijai, un tad mēs lūdzām Izglītības kvalitātes valsts dienestu veikt pārbaudi par šīs augstskolas darbību. To mēs izdarījām jau pavasarī, un pagājušajā nedēļā esam saņēmuši atzinumu – redzam, ka situācija ir ļoti kritiska. Par daudziem likuma punktiem nav izpildītas prasības, piemēram, kopējā akadēmiskā personāla slodze ir 2,29. Protams, nav iedomājams, ka augstskola tā varētu pilnvērtīgi darboties,” norāda ministrijas Studiju akreditācijas komisijas vadītāja Inese Stūre.
Tuvākajā laikā tiks izdots izglītības ministra rīkojums par ārkārtas akreditācijas veikšanu. Jau patlaban diezgan droši zināms, ka skolas tālākais darbs akreditēts netiks. Studiju akreditācijas komisijas vadītāja Inese Stūre norāda, ka atbilstoši normatīviem «Attīstībai» jābūt līgumiem ar citām augstskolām, lai bez skolas palikušie studenti mācības varētu turpināt citviet.
Savu atbildību savlaicīgā problēmu nekonstatēšanā ministrija nesaskata: „Kopumā augstākās izglītības sistēma Latvijā ir veidota, ļoti lielā mērā respektējot augstskolu autonomiju un to, ka augstskolas ir atbildīgas par savas izglītības kvalitāti un savu darbību, akadēmiskā personāla nokomplektēšanu.”
Pašlaik ministrija aicinājusi Izglītības kvalitātes valsts dienestu pārliecināties arī par Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas darbību, kur divi no trim studiju virzieniem nav akreditēti. Pārbaude jau notikusi, un dienests gatavo atzinumu, vai skolā veicama ārkārtas akreditācija.
Latvijā kopumā darbojas 16 privātās augstskolas un 8 privātkoledžas.
