No trim Nacionālās apvienības ministriem pielaide valsts noslēpumam šobrīd ir tikai vienai - kultūras ministrei Dacei Melbārdei. Tieslietu ministrei Baibai Brokai Satversmes aizsardzības birojs to ir atteicis, savukārt par vides ministru Romānu Naudiņu pārbaude vēl turpinās. Arī tas varētu būt iemesls NA vēlmei diskusijas par bankas „Citadele” pārdošanu no slēgtajām valdības sēdēm pārcelt uz Saeimas komisijām.
„Paskatāmies tā ļoti konkrēti – pamatā lēmuma pieņēmēji ir premjerministrs, finanšu ministrs, ekonomikas ministrs. Visas šīs ministrijas ir koncentrētas vienas partijas rokās. Arī ministriem, kaut vai Dacei Melbārdei, kurai ir pielaide [valsts noslēpumam], šī informācija nav pietiekama. Vai tā ir laba procedūra, atnest apjomīgu dokumentu dažas stundas pirms sēdes un pateikt – pieņemiet tagad lēmumu par 2,5 miljardu lielu aktīvu, manuprāt, tas ir pilnīgi nepieņemami,” norāda Jānis Dombrava (NA).
Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) gan noliedza to, ka ministriem netiktu atklāti pretendenti, bet vien to segvārdi: „Ministriem ir zināmi pretendenti. Tie nosaukumi [segvārdi] ir tikai papīriem, jo diemžēl mūsu valstī papīriem ir tendence parādīties medijos. Un es ceru, ka atbildīgās iestādes beidzot kaut ko izdarīs šajā sakarā.”
Šonedēļ premjera pienākumus pildošais satiksmes ministrs Anrijs Matīss („Vienotība”) pēc koalīcijas padomes sēdes uzsvēra - Saeima tiks iesaistīta, taču tas neapturēs valdības lēmumu pieņemšanu. Piemēram, ceturtdien lemto par potenciālo pircēju loka sašaurināšanu. „Pretendentiem, kas nonāk detalizētajā izvērtēšanā, kur saņem no bankas daudz precīzāku informāciju, būs iespēja vēl vērtēt un precizēt savus piedāvājumus – gan cenu, gan nosacījumus. Paralēli šim procesam notiks diskusijas Saeimas komisijās. Kāda mēneša laikā mēs atgriezīsimies valdībā jau ar vienu pretendentu. Līdz ar to process iet paralēli,” saka Matīss.
Tikmēr ekonomikas ministrs Dombrovskis uzskata, ka par bankas pircēju var spriest vien Saeimas Nacionālās drošības komisijā, kuras sēdes tāpat ir slēgtas: „Finanšu pasaulē ir savi spēles noteikumi. Mēs varam paskatīties uz jebkādiem darījumiem privātajā sektorā, cik liela publicitāte ir ap tiem. Mēs redzam, ka pat tad, kad kāds meklē pircējus, par to nekāda informācija netiek izpausta. Paziņojums nāk tikai tad, kad darījums ir noticis. Tam ir labi iemesli. Ja kādiem cilvēkiem vai spēkiem ir vēlme šo procesu „noraut” un panākt de facto „Citadeles” bankas likvidāciju, tad tas precīzi ir tas ceļš.”
Nacionālās apvienības pārstāvis Dombrava šos pārmetumus gan noraida: „Vjačeslava Dombrovska pozīcija vispār bija visu virzīt ātri, konfidenciāli un labāk, lai neviens nezina. Koalīcijas vairākuma viedoklis – būs jāpaskata, kā protokolā piefiksēts – vismaz Matīsa kungs, kurš vadīja sēdi, apstiprināja, ka nav iebildumu, ka diskusija tiek pārcelta uz Saeimas attiecīgajām komisijām pēc pašu komisiju iniciatīvas.” Dombrava uzsver - nedrīkst pieļaut, ka no „Parex” bankas kā labo banku izdalīto „Citadeli” caur ārzonas firmām nopērk, piemēram, bijušie „Parex” īpašnieki.
Par bankas pārdošanas procesu atbildīgā Privatizācijas aģentūra gan uzver - ievērojot valsts drošības intereses, visus pretendentus izvērtē arī drošības iestādes. Turklāt investoram, lai tas varētu iegūt būtisku līdzdalību bankā, būs jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piekrišana. Tā potenciālo investoru izvērtēs pēc vairākiem kritērijiem - to skaitā ir arī reputācija un ieguldīšanai paredzēto līdzekļu izcelsmes legalitāte.
