„No 1.janvāra mēs esam pilntiesīga eirozonas dalībvalsts. Projekts, kas aizsākts pirms 10 gadiem, zināmā mērā ir noslēdzies," - šādi Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre novērtēja nacionālās valūtas maiņas procesu Latvijā, tai kļūstot par astoņpadsmito eirozonas dalībvalsti.
Arī Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis uzskata, ka eiro ieviešana notikusi gludi. Viņš uzsvēra, ka pāreja uz eiro noritējusi veiksmīgi, un maksājumu kartes kā galvenais maksājumu līdzeklis strādājušas bez pārtraukumiem. Pēc viņa teiktā, šobrīd no bankomātiem izņemti jau vairāk simti tūkstoši eiro.
Optimistiski noskaņoti bija arī vairāku lielo banku vadītāji, piemēram, SEB bankas prezidents Ainārs Ozols.
Eiro kampaņas reklāmās tiek skandēts, ka Latvijas Milda ir „skaistākā monēta eirozonā". Tāpēc salīdzinoši retās monētas varētu izraisīt pastiprinātu Eiropas numismātu interesi, tomēr Latvijas Banka sola, ka mēs paši bez Mildas maciņos nepaliksim.
„Tas ir mazo valstu izaicinājums. Varbūt mūsu izies maliet lēnāk pa visu Eiropu, bet ar to jārēķinās. Speciāli veikt uzkrāšanu nav nepieciešams. Eiropā ir parasta prakse – pēc gada, diviem nominālus kalt klāt, tā nepārtraukti atgādinot gan šeit, gan visā Eiropā par Latviju," sacīja Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms.
Bajāre aicina Latvijas iedzīvotājus arī turpmāk saglabāt vēsu prātu, pierodot pie jaunās naudas.
Iedzīvotāji patiešām ir gatavojušies eiro ieviešanai, apliecina apritē esošās skaidrās naudas daudzums. Ja pagājušā gada sākumā apgrozībā bija 1,2 miljardi latu, tad šobrīd šī summa ir teju divreiz mazāka - 630 miljoni latu, un Latvijas Banka prognozē, ka tuvāko nedēļu laikā tā strauji saruks.
