Lai gan vairāki Latvijas novadi lepojas ar partizānu piemiņas vietām, tieši Ziemeļlatgalē meklējamas lielākās partizānu nometnes pēdas. Tāpēc tieši tās iznīcināšanas diena izvēlēta par visu Latvijas partizānu pieminēšanas dienu.
Vēsturnieks Zigmārs Turčinskis norādīja: “Visi jau cerēja, ka nekāda ilgstoša okupācija nebūs. Ka tad, kad tā Vācija tiks sakauta, nāks palīgā angļi, amerikāņi. Tāpēc viņi bija izplānojuši, ka organizēs partizānus vienotā vienībā – bataljonā, apmēram 500 vīrus, un izvietos Stompaku purvā.”
Un tas arī daļēji izdevās, bet drīz vien padomju drošības dienesti par plānu uzzināja, izvērsa uzbrukumu un sākās lielākā kauja Latvijas nacionālo partizānu vēsturē.
Čekistu uzbrukums Stompaku nometnei sākās 1945. gada 2. marta rītā. Apšaude ilga vairākas stundas, kuru laikā iemītniekiem, it sevišķi sievietēm un bērniem, nācās patverties bunkuros. Piemēram, baznīcas bunkurā, kas nu ir atjaunots. Šis ir tikai pirmais atjaunotais bunkurs Stompaku purvā, top plāni plašākai nometnes vietas sakārtošanai.
Vienlaikus Turčinskis atzina, ka jāturpina vēsturiskā izpēte par kauju Stompakos. Savu artavu gatavi sniegt arī zemessargi.
Zemessardzes 34. bataljona štāba virsseržants Juris Ločs pastāstīja: “Daži cilvēki vēl ir palikuši, kas zina, atveras vēl. Mums ir bijuši divi gadījumi, kad cilvēki paši piesakās. Piemēram, izstāstīja dēls par savu tēvu, ka viņš ir parādījis, kur bunkurs bijis netālu no robežas.”
Runāt ar jaunāko paaudzi skolās trešdien devās arī Valsts prezidents Egils Levits.
Stompaku purvā tika pieminēts arī Ukrainā notiekošais. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”) sacīja: “Tiem jauniešiem, kas šeit ierodas, jaunsargiem, visiem cilvēkiem – domāju, tieši šodiena ļauj daudz labāk saprast gan vēsturi, gan arī to, kas šobrīd notiek Ukrainā.”
Stompaku purvā pirms 70 gadiem Latvijas valsts vārdā gāja bojā 22 cilvēki.