Operdziedātājs Tālis Matīss, koru diriģente Alīna Matīsa un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku brigādes ģenerālis Valdis Matīss ir tikai daži Matīsu dzimtas pārstāvji, kuri Latgales un Latvijas vārdu pasaulē nes jau vairāku paaudžu garumā. Lai arī dzimtas saknes nāk no Rugāju novada, Boževas ezeru krastiem, viņu sasniegumi nav aizmirsti arī Balvos, kur novada muzejā par šo ģimeni atrodamas aptuveni 200 dažādu materiālu vienības.
“Jau vairākus gadus ar Vitas Matīsas palīdzību, kura jau viesojas vairākkārt mūsu pusē, mēs varam iepazīt arī viņas tēvu Rūdolfu Matīsu, kurš, kā mēs jau sākam pārliecināties, arī ir izcils vitrāžas mākslinieks,” stāsta Balvu Centrālās bibliotēkas direktore Ruta Cibule.
Rūdolfs Matīss, pēc izglītības būdams skolotājs, dzīvojot ASV, dzīves pēdējos 25 gadus nodarbojās ar stikla mākslas darbu veidošanu.
Pirms diviem gadiem pirmais Rūdolfa mākslas darbs tika uzdāvināts Balvu novada muzejam un nupat uz Balviem atceļoja vēl viens – stikla lustra, kura tagad greznos Balvu luterāņu baznīcu.
Tā Rūdolfam Matīsam bija jo īpaši tuva vieta.
“Viņa vecāki palīdzēja uzbūvēt šo baznīcu, ne tikai tādēļ, ka viņš šeit tika iesvētīts 1938. gadā. (..) Tēvs būtu pats ļoti gandarīts zināt, ka viņa mākslas darbi atgriežas viņa dzimtajā pusē,” saka Rūdolfa Matīsa meita, profesore un vēsturniece Vita Matīsa.
Baznīcai dāvinātā lustra tapusi pirms aptuveni 35 gadiem un, domājot, kur pēc tēva nāves likt mākslas darbu, Vita ar māsu sapratušas, ka dievnams būs īstā vieta.
“Mums nekad nebūs tik lielas mājas, kur šāda trīsstāvīga lustra varētu labi iederēties. Mēs izdomājām, ka mēs atradīsim ļoti lielu māju, kur ne tikai tā lustra ļoti labi izskatīsies, bet būs arī šis ļoti nozīmīgais vēsturiskais elements,” teica Matīsa.
“Lai gan lampa tapusi tālu, tālu prom no Latvijas, Amerikā, tagad viņa var atgriezties atpakaļ pie īstajām saknēm, kur šis autors ir sācis savu radošo dzīvi,” atzīmē Balvu luterāņu draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis.
Lustra Balvu luterāņu baznīcai ir liels ieguvums ne tikai no estētiskā, bet arī vēsturiskā viedokļa, jo Rūdolfs Matīss dievnamam, kuru sākotnēji palīdzēja būvēt viņa vecāki, teju pēc 100 gadiem arī pats savā veidā pielicis roku tās vizuālajā tēlā.
