"Ir satraukti, protams, jaunas telpas, jauni cilvēki. Es vienmēr esmu teikusi - vispirms, lai mamma ir gatava apmeklēt bērnudārzu un tad lai nāk ar bērnu." Jaunās grupiņas skolotāja Ilona Kazāka izrāda telpas: tās izremontētas, iegādātas jaunas mēbeles, rotaļlietas un viss nepieciešamais, lai bērniem būtu droša, mājīga un radoša vide.
Grupiņā pierakstīti 14 bērnu, tomēr šobrīd nāk mazāk, jo ir sācies slimošanas laiks.
"Mums viena telpa bija, un izsenis te bija grupiņa, tad cilvēki strauji aizbrauca, iedzīvotāju skaits samazinājās. Un te bija zāle, bet, ņemot vērā situāciju, ka vajag atkal grupiņu, tad šo zāli izdevās pielāgot kompetencēm un vajadzībām un atvērt jaunu grupiņu," par jaunās grupiņas iekārtošanu vairāk stāsta pirmsskolas izglītības iestādes direktores vietniece Ina Aizupe.
Jaunā grupiņa tika veidota, jo Balvos bija izveidojusies rinda uz bērnudārziem. Un vecākiem bija jādomā, kā pakārtot savu ikdienu un darbu, lai būtu, kas pieskata bērnus.
"Rinda bija, mēs plānojām jau rudenī bērniņu laist dārziņā, bet tā kā bija rinda, tad tas neizdevās, tagad piedāvāja janvārī iet dārziņā, un mēs šo iespēju izmantojām," saka Rebekas mamma Antra. Ģimenē mazo pieskatīja paši, tomēr tas ierobežoja iespēju Antrai domāt par atgriešanos darba tirgū.
Savukārt mammai Lindai šo pirmsskolas izglītības iestādi līdz šim apmeklēja divi vecākie bērni, taču jaunākais dzīvoja mājās. Linda ir priecīga, ka arī mazajam tagad būs iespēja iepazīt jaunu vidi. "Viņš pārsvarā tikai ar mani un vecmammu, domājam, ka būs grūti iejusties, bet iejutās." Drīz paliks gads, kā Linda atgriezās no Anglijas, lai bērniem būtu iespēja dzīvot un iepazīt Latviju.
"Mēs atbraucām atpakaļ no Anglijas, jo gribējām, lai labāk latviešu valodu iemācās un dabu izbauda bērni," skaidro Linda.
Aizvadītajā gadā Balvos piedzimuši un reģistrēti 103 mazuļi, vēl pirms gada par divdesmit vairāk. Tas nav daudz. Tomēr ne vien dzimstība Balvos ir ietekmējusi jaunas grupiņas nepieciešamību, uzsver Balvu novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Inta Kaļva.
"Daudzi cilvēki izvēlas dzīvesvietu pilsētā vai piepilsētā, darbiņu atrod tepat kaut kur. Un mums ir pozitīva tendence, mums nāk mājās arī reemigranti. Mums pagājušā gada rudenī bija akūti, ka 16 bērniņiem nebija vietas dārziņā," atzīst Kaļva.
Tāpat pilsētās pirmsskolas izglītības iestādi apmeklē bērni no lauku pagastiem.
"Ļoti jauki mums ir bērnudārzi laukos un grupiņas pie skolām, kur nav tik daudz bērnu, bet vecāki saista ar darba vietu. Un es ļoti ceru, ka nesaruks. Taču mums ir daudzas piepildītas grupiņas, sliktākajā gadījumā mēs varēsim atslogot grupiņas, kur ir 25 mazuļi, tas ir daudz."
Balvu pilsētā ir divas pirmsskolas izglītības iestādes. "Sienāzīti" apmeklē ap 140 bērnu. Savukārt "Pīlādzītis" ir lielāka, šobrīd tajā ir 12 grupiņas, kuras kopā ar jauno apmeklē aptuveni 230 bērni. Balvu novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja prognozē, ka jaunajā grupiņā bērnu skaits līdz pavasarim var vēl pieaugt.
