Tagad pilskalns ir oficiāli atzīts un nupat – Baltu vienības dienā – notika talka, kurā bija aicināti piedalīties cilvēki ar uzvārdu Beitāns no visas Latvijas.
Kroma kolnā Dagdas novada Andrupenes pagastā ap ugunskuru sanāk vēstures rekonstrukciju biedrības “Kroma kolna bruoliste” brāļi un māsas, vietējie entuziasti un viesi no visas Latvijas. Līst, un sanākušo nav daudz, tomēr tas ļauj citam citu iepazīt un raitā solī doties uz Beitānu pilskalnu blakus esošajā Černoručjes mežā. Pilskalns atklāts šopavasar, un brāliste to dāvina Latvijai tās 100. dzimšanas dienā.
“Mēs arī tādu kā rūpi uzņemamies par to pilskalnu un arī aicinājām vislatvijas Beitānus piedalīties šajā talkā. Sadedzinām tos zarus, šodien, kā redzat, ir lietus, ugunsbīstamais periods jau ir gandrīz beidzies. No uguns drošības viedokļa te nekas netiek arī pārkāpts, lietus laikā to var darīt,” skaidro biedrības “Kroma kolna bruoliste” vadītājs, Beitānu pilskalna atklājējs Aleksandrs Lubāns.
Talka notiek Baltu vienības dienā, un ugunskuri pilskalnos šajā dienā tiek dedzināti visās Baltijas valstīs. Starp talciniekiem uzvārds Beitāns gan ir tikai četriem cilvēkiem – ģimenei no Andrupenes un kungam no Jūrmalas.
Ivars Beitāns atzīst – par to, ka atklāts pilskalns viņa uzvārdā, uzzinājis no sižeta Latvijas Televīzijā.
“Ja nopietni – mazotnē tika stāstīts, ka no šejienes senči nākuši, nav sanācis nekad būt, atklāti sakot, šajā novadā. Tagad ir interesanti, labāk vēlu, nekā nekad, paldies jums, protams. Ja nebūtu tas sižets, ej nu zini, kā būtu ar to zināšanu. Interese par tiem pilskalniem ir. Jau kādu gadu sekoju līdzi tiem Latgales 100 pilskalniem,” stāsta Ivars Beitāns.
Savukārt Andrupenes pagasta iedzīvotājs Andris Beitāns saka: “Tam, kas to uzvārdu nēsā, tas ir patīkami, ka viņam ir pilskalns, tas tā teiksim – ļoti nozīmīgi viņa dzīvē. Pacilāts garstāvoklis, cilvēki apkārt, entuziasms. Pirmo reizi redzu, ka cilvēki strādā par velti. Tas ir ļoti apsveicami. Priekš Latgales, attīstības kaut nelielas, bet vienalga, iekopt savu dzimto vietu.”
Kā norāda Aleksandrs Lubāns, Beitāni esot kādi 132: “No tiem ir 10 Edgari Beitāni, septiņi ir Andri Beitāni, piecas Līgas Beitānes. Varētu būt Beitānu vienotības diena, Baltu vienības dienas ietvaros viņi varētu šeit savākties – Beitānu pilskalnā.”
Pusgada laikā, kopš pilskalns ir atklāts, uz tā uzsākta koka torņu būve, kas nav domāti aizsardzībai, bet gan tūristu piesaistei un simboliskai piemiņai tam, ka vēsturiski uz pilskalniem būvētas pilis ar apmetnēm. Talkas laikā uzstādīta arī norāde ar pilskalna nosaukumu.
“Iespējams, apvienotie Beitāni – Andrupenes Beitāni un Jūrmalas Beitāni - varbūt uzcels kādu vēl vienu torni,” pieļauj Lubāns. “Sakritušo koku ir daudz, tos visus sadedzināt arī nav prāta darbs. Labāk, lai viņi pastāv kādā tornī, un cilvēkiem būs arī interesantāk pastaigāt, paskatīties.”
Šobrīd Beitānu pilskalns ir oficiāli atzīts un iekļauts starp aptuveni 570 Latvijas pilskalniem. Līdztekus tam biedrība “Kroma kolna bruoliste” šogad Latgalē atklājusi vēl vienu – Grahoļsku pilskalnu Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
