Uzņēmējs Sergejs Seržanovs ir uzaudzis Baltkrievijā, bet tagad par savām mājām sauc Latviju. Uz šejieni Sergejs ar ģimeni pārvācās pirms diviem gadiem, kad viņa uzņēmumu Baltkrievijā konfiscēja varasiestādes. Tagad saimnieko savā apavu un apģērbu veikaliņā Vecrīgā, Jēkaba ielā, vien dažus soļus no Saeimas.
Notikumiem dzimtenē, kur palikusi daļa ģimenes un draugi, viņš seko nemitīgi. Un veikala skatlogā izstādījis nepārprotamu atbalstu Baltkrievu brīvības centieniem – tā saukto neatkarības karogu.
LTV: Kādēļ izstādījāt šādu karogu?
Sergejs Seržanovs: Mēs to izdarījām, lai cilvēki vairāk uzzinātu par Baltkrievijā notiekošo. Lai viņi varētu atbalstīt Baltkrievijas brīvību. Lai redzētu, ka tas nav normāli, kas notiek Baltkrievijā. Lai varētu ņemt dalību. Lai saņemtu vairāk informācijas.
Reakcija bija ļoti neviennozīmīga. Vairākums nepievērš uzmanību vispār. Tikai daži atsevišķi cilvēki atbalsta, saka – tas ir vareni, malači, tā turpiniet. Taču man šķiet, ka klientu pēc tam ir kļuvis mazāk. Ieraugot šo karogu un uzrakstu “Brīvību Baltkrievijai”, viņi kļūst skeptiski. Bet man šķiet – tie galvenokārt ir krievu tautības cilvēki.
Kāda veida palīdzību baltkrievi sagaida no Latvijas?
Protams, ļoti svarīgs ir emocionālais atbalsts. Lai baltkrievi saprastu, ka šeit Latvijā pareizi izprot lietas apstākļus Baltkrievijā, ka patiešām baltkrievu tautas vairākums nobalsojis pret [Aleksandru] Lukašenko. Lai cilvēki to saprastu. Daži domā, ka Lukašenko uzvarēja godīgi. Bet tas tā nebija! Tas patiesībā tā nav bijis nekad! Vienkārši ir izaugusi jauna paaudze, kas vairs negrib par to klusēt. Un ir ļoti žēl skatīties, kā piecpadsmitgadīgus puišus un meitenes piekauj. Tas ir vienkārši šausmīgi.
Jūs piedalījāties arī protesta akcijās pie Baltkrievijas vēstniecības Latvijā. Vai tur sajutāt atbalstu?
Man radās iespaids, ka daudzi vēlas uz šī jautājuma nopelnīt politiskus punktus, veicināt savu politisko karjeru. Diemžēl neredzēju tur patiesu atbalstu Baltkrievijai, kas nāktu no sirds. Kā jau teicu, morālais atbalsts ir ļoti svarīgs. Protams, būtisks ir arī finansiāls atbalsts, jo daudzi zaudējuši darbu, daudziem nepieciešama medicīniska palīdzība.
Ļoti būtisks ir starptautiskās sabiedrības atbalsts. Un tās, pirmkārt, ir Baltijas valstis, jo mēs esam ļoti cieši saistītas.
Man arī ģimenes saknes nāk no Latvijas. Lietuva, Latvija, Baltkrievija, mēs esam ļoti sajaukušies un cieši saistīti.
Bet ļoti daudzi Latvijā pozitīvi vērtē Lukašenko. Uzskata, ka viņš Baltkrievijā nodrošinājis kārtību un drošību, saglabājis ražošanu, lauksaimniecību. Ko jūs atbildētu šiem cilvēkiem?
Es labāk vēlētos pateikt, lai viņi pamēģina atbraukt uz Baltkrieviju, izveidot tur savu biznesu. Lai viņi izjūt to, ka tur nav brīvības. Ka tā bilde, ko cenšas rādīt Lukašenko, ir mākslīga kā nokrāsota zāle. Cilvēkiem dvēselē ir ļoti liela sāpe. Viņi grib brīvību, bet nevar to saņemt.
Ja kādam šķiet, ka te Latvijā ir par daudz brīvības, lai brauc uz Baltkrieviju un izbauda tur notiekošo uz savas ādas.
Tad uzskats, ka Baltkrievijā tomēr ir kārtība un drošība, nav patiess?
Tā ir pilnīga ilūzija. Es pats sajutu spiedienu no drošībnieku pārstāvjiem, no milicijas. Kā viņi izturas pret cilvēkiem uz ielām un sabiedriskās vietās. Kā viņi runā un cik pazemojoši izturas. Tas ir šausmīgi patiesībā. Te, Latvijā, es nejūtu tādas bailes. Šeit es varu justies brīvs. Sieva, kas atbrauca ar mani no Baltkrievijas, joprojām baidās no policijas. Kad ierauga policijas mašīnu, viņa ir šokā, baidās. Es viņai saku – nav vairs jābaidās, tu neesi Baltkrievijā. Tu esi šeit. Bet viņa nevar tikt no tās sajūtas vaļā pagaidām.
Uzņēmējs pārliecināts, ka galu galā Lukašenko nāksies pamest prezidenta amatu. Bet vienlaikus viņš ar bažām prognozē – diez vai šādas izmaiņas notiks bez asinsizliešanas.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā jau vairākas nedēļas turpinās masu protesti pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%.
Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.
Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība un citas rietumvalstis.
