Ir daudz īpašvārdu, taču vēl vairāk vietvārdu, kas latviešu valodā ir iesakņojušies caur starpniekvalodām, sevišķi no krievu valodas. Viens no piemēriem ir ukraiņu valoda. Latviešu valodas ekspertu komisija pērn pārskatīja Ukrainas pilsētu nosaukumus latviešu valodā un tika pieņemts lēmums, ka agrāk sauktā Ternopole pēc izmaiņām ir Ternopiļa vai arī Zaporožje tagad latviskota kā Zaporižja.
Latviešu valodas aģentūras galvenā lingviste Evelīna Zilgalve saka, ka mūsdienās pamatprincips īpašvārdu atveidē ir tulkošana latviešu valodā pēc izrunas oriģinālvalodā.
"Padomju laikā jau bija skaidrs, ka dominē krievu valoda, un mums ir daudz vietvārdu - gan ukraiņu, gan baltkrievu, kas ienāca krievu valodā. Tātad ar krievu valodas starpniecību," paskaidroja Zilgalve. "Te var minēt kaut vai Ukrainas piemēru - ukraiņu valodā [galvaspilsēta] ir Kijiv, tātad būtu Kijiva, bet mums caur krievu valodu ienāca kā Kijeva, tāpēc pirms gada Latviešu valodas ekspertu komisija pārskatīja dažus ukraiņu vietvārdus. Kaut ko mainīja, kaut ko - ne."
Mūsdienās vārdu atveidē starpniekvalodas nelieto, taču dažus vietvārdus un arī personvārdus mainīt esot diezgan sarežģīti.
Lingviste saka, ka valodu lieto visi un katram ir savs viedoklis.
"Pārmaiņas sabiedrība neuztver ar lielu sajūsmu," atzina Zilgalve. "Tāds hrestomātiskais piemērs bija par Islandi un Īslandi. Pirms divpadsmit gadiem, kad nāca klajā šī ideja, tas noraidījums bija gana liels. Tad mīļā miera labad atļāva abas formas [lietot] paralēli. Pārmaiņas valodā mēs uztveram gandrīz vai personīgi. ”
Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības „Svintak” priekšsēdētāja Tatjana Kazaka uzskata, ka
īpašvārdu atveidei no baltkrievu valodas vajadzētu būt precīzākai, jo šī valoda atšķiras no krievu.
"Jāizmanto tiešais tulkojums no baltkrievu valodas vārdiem uz latviešu, jo skaņas ir citas," sacīja Kazaka. "Baltkrievu valoda ir cietāka – līdzīgi kā latviešu valoda. Tā ir liela problēma no padomju laikiem, ka visur bija izmantota krievu valoda. Tagad mums nav padomju laiki – jāraksta, kā ir.”
Sarežģītāk ir ar personvārdu atveidi, jo
Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka var atveidot ukraiņu un baltkrievu personvārdus pēc izrunas un rakstības oriģinālvalodā, ja ir pierādāms apliecinošs dokuments.
Mākslinieks Vjačeslavs Telešs dzimis Baltkrievijā, taču jau kopš 1958. gada dzīvo Rīgā. Vīrietis stāsta, ka viņa uzvārds baltkrieviski ir izrunājams kā Celešs, ar pirmo vārda burtu „C”, savukārt pasē viņš ir Telešs.
"Es kā mākslinieks vai kad rakstu kādu grāmatu, parakstu sevi ar burtu „C” - Celešs. Man tā ir, un arī mani bērni un mazbērni raksta, kā ir pasē un neko nemaina. Protams, kad nebija pārkrievots mans uzvārds, tad bija labāk,” viņš paskaidroja.
Valodnieki Ukrainas pilsētu nosaukumus latviešu valodā pārskatīja tieši pēc Ukrainas vēstniecības Latvijā lūguma. Ja pārskatīt Baltkrievijas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā lūgs Baltkrievijas vēstniecība Latvijā, tad izmaiņas ir iespējamas, uzsvēra lingviste. Jo valoda ir dzīva un mainīga.
